Būt par Kristus liecinieku – tā ir Dieva mīlestības dāvana
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Iesākot uzrunu, Francisks pats atzina, ka šī tikšanās ir mazliet neparasta. “Tomēr es jūs redzu un esmu jums tuvu”, viņš sacīja. Pāvests šoreiz skaidroja Lielā gavēņa otrajai svētdienai veltīto Evaņģēlija fragmentu par Jēzus Pārveidošanos (sal. Mt 17, 1-9). Jēzus ņem sev līdzi trīs mācekļus – Pēteri, Jēkabu un Jāni – un aizved viņus “augstā kalnā”. Kalns, saskaņā ar Bībeli, ir tikšanās ar Dievu simbolisā vieta. Tur, kalnā, Jēzus pārveidojas šo mācekļu priekšā.
Caur šo brīnišķīgo notikumu trīs mācekļi ir aicināti saskatīt Jēzū Dieva Dēlu savā godības spožumā – skaidroja Francisks. Viņi savu Mācītāju iepazīst aizvien labāk, apzinoties to, ka cilvēciskais aspekts vēl nepasaka visu. Viņu priekšā atklājas Jēzus pārdabiskā un dievišķā dimensija. To apstiprina pats Debesu Tēvs un aicina mācekļus klausīt Viņa Dēlu.
Pāvests piebilda, ka Jēzus ņem līdzi tikai Pēteri, Jēkabu un Jāni un tikai viņiem piešķir šo privilēģiju kontemplēt Viņa godību. Un tomēr tieši Pēteris būs tas, kurš Viņu trīs reizes noliegs, bet Jēkabs un Jānis lūgs iespēju sēdēt Debesu Valstībā pie Viņa labās rokas. “Jēzus izvēlas nevis saskaņā ar mūsu kritērijiem”, uzsvēra Svētais tēvs, “bet saskaņā ar savu mīlestības plānu.” Runa ir par brīvu, beznosacījumu izvēli, par brīvu iniciatīvu, par dievišķo draudzību, kas neprasa neko pretī. Tāpat kā Kungs darīja ar šiem trīs mācekļiem, tāpat Viņš šodien rīkojas arī ar mums. Viņš aicina dažus būt Viņam tuvāk, lai sniegtu liecību. Tas, ka mēs varam būt liecinieki, ir dāvana, ko mēs neesam pelnījuši. Mēs jūtamies nepiemēroti, bet tomēr mēs nevaram stāvēt malā un aizbildināties ar savu nespēju.
Mēs, protams, neesam bijuši Tabora kalnā un neesam redzējuši Kristu mirdzam saules spožumā. Tomēr mums ir dots pestīšanas Vārds, mums ir dota ticība, un mēs dažādos veidos esam piedzīvojuši to prieku, ko sniedz satikšanās ar Jēzu. Šajā pasaulē, ko iezīmē egoisms un alkatība, Dieva gaismu aptumšo ikdienas rūpes – piebilda pāvests. Mēs nereti atrodam attaisnojumus tam, lai nelūgtos, lai nepalīdzētu citiem vai neatbildētu citu vajadzībām. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pateicoties saņemtajai Kristībai un Iestiprināšanai, mēs esam kļuvuši par lieciniekiem nevis mūsu spēju, bet Svētā Gara žēlastības dāvanas dēļ. Noslēgumā Francisks novēlēja, lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums būt atvērtiem un paklausīgiem Svētajam Garam. Tas ir absolūti vajadzīgs, lai mēs varētu izlēmīgi nostāties uz atgriešanās ceļa.
