Mūsu glābšana ir Kristū, nevis šīs pasaules lietās
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Iesākot uzrunu, Svētais tēvs pauda gandarījumu par Milānas arhibīskapa cēlo rīcību, poliklīnikā celebrējot Svēto Misi slimniekiem, mediķiem, medmāsām un medbrāļiem un brīvprātīgajiem palīgiem. Arhibīskaps ir kopā ar savu tautu un arī ir kopā ar Dievu lūgšanā – sacīja Francisks, kurš pateicās arī visiem priesteriem par viņu radošumu. Garīgie gani izdomā tūkstošiem veidu, lai varētu būt līdzās savai tautai, lai tā nejustos pamesta. Tie ir apustuliskās dedzības pilni priesteri.
Komentējot trešajai Lielā gavēņa svētdienai veltīto Evaņģēlija fragmentu par Jēzus sarunu ar samarieti (sal. Jņ 4, 5-42), Francisks norādīja, ka Jēzus atklāj dzīvā ūdens noslēpumu, Svētā Gara dāvanas noslēpumu. Ūdens simbolizē dievišķo žēlastību, kas ir mūžīgās dzīvības avots – skaidroja pāvests. Saskaņā ar Bībeles tradīciju, Dievs ir dzīvā ūdens avots. Attālināšanās no Dieva un Viņa likuma izraisa briesmīgu sausumu. Kad Izraēļa tauta ceļoja pa tuksnesi, Mozus lika iztecēt no klints ūdenim. Tā ir dievišķās providences zīme. Dievs savējos nekad nepamet.
Svētais Pāvils savā Pirmajā vēstulē korintiešiem šo klinti salīdzina ar pašu Kristu. Viņš ir Templis, no kura “izplūst Svētais Gars” jeb “ūdens, kas šķīstī un dzīvina”. Tas, kuram slāpst pēc pestīšanas, var par brīvu smelt no Jēzus. Tad Svētais Gars viņā kļūs par dzīvības pilno mūžīgās dzīves avotu. Šis apsolījums piepildās pie krusta – skaidroja pāvests. No Jēzus caurdurtā sāna izplūst asinis un ūdens. Upurī saliktais un augšāmcēlies Jērs ir šis avots, no kura izplūst Svētais Gars. Viņš noceļ pasaules grēkus un atjauno mūs mūžīgajai dzīvei.
Francisks piebilda, ka šī dāvana ir arī pamats liecināšanai par Kristu. Katrs, kurš personīgi satiek dzīvo Jēzu, nespēj nestāstīt par Viņu citiem, lai tādējādi visi cilvēki atzītu, ka Viņš ir Glābējs. Nomazgāti Kristības ūdenī, mēs esam aicināti sniegt liecību par to dzīvību un cerību, kas ir mūsos. Un ja Jēzū Kristū tiks remdētas mūsu slāpes, mēs parādīsim, ka glābšana nepastāv šīs pasaules “lietās”, kas gala rezultātā izraisa tikai iekšēju sausumu, bet, ka tā pastāv Kristū, kurš mūs mīlēja un turpina mīlēt uz mūžīgiem laikiem.
Pāvests vēlēja, lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums izkopt sevī ilgas pēc Kristus, kas ir dzīvā ūdens avots un vienīgais, kurš var piepildīt mūsu ilgas pēc dzīvības un mīlestības, pēc kā mēs savā sirdī tik ļoti ilgojamies.
