Vispārējā audience: lēnprātība vieno, dusmas šķir
Silvija Krivteža - Vatikāns
Kristieša misija ir rūpes par savu brāļu pestīšanu, kuru sirdis varam iegūt ar lēnprātību un maigumu, uzsvēra pāvests. Lēnprātība visskaidrāk izpaužas konfliktu brīžos. Tad varam redzēt, kā reaģējam draudīgas situācijas priekšā, kā reaģējam tad, kad "izjūtam spiedienu", kad mums uzbrūk ar vārdiem un apmelo.
Svētajos Rakstos vārds lēnprātīgs norāda uz cilvēku, kurš nav ieguvis zemi. Tāpēc vēl jo vairāk pārsteidz fakts, ka trešā no astoņām svētībām runā par to, ka tieši lēnprātīgie būs zemes īpašnieki. Patiesībā šī svētība sasaucas ar psalmu: «Ceri uz Kungu un dari labu, un tu dzīvosi zemē un ganīsi savu ganāmpulku. Esi kluss Kunga priekšā un gaidi uz Viņu, neesi sašutis, ja kādam laimējas un ir sekmes. Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no ta ceļas tikai ļaunums. Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz Kungu, iemantos zemi. Vēl mazu brīdi – un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nebūs. Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam» (Ps 37, 3.8-11).
Minētajā psalmā lēnprātība tiek saistīta ar zemes iemantošanu, teica Francisks. Tomēr zemes iegūšana ir viens no konflikta iemesliem. Notiek sīva cīņa par kādu teritoriju, lai to iegūtu savā īpašumā. Darbības vārds, kas attiecas uz lēnprātīgajiem, norāda, ka viņi neiegūst zemi, bet to manto. Viņi ir zemes mantinieki. Svētie Raksti runā par jaunu zemi, uz kurieni mēs visi ejam. "Mēs gaidām, saskaņā ar apsolījumu, jaunas debesis un jaunu zemi, kur dzīvos taisnība". Citiem vārdiem sakot, lēnprātīgais ir viskaistākās teritorijas mantinieks. Viņš nav gļēvulis, kurš izmanto viltīgu morāli, lai neiekļūtu nepatikšanās. Gluži pretēji, viņš ir Kristus māceklis, kurš iemācījies aizstāvēt pavisam citu zemi. Viņš sargā savu mieru, sargā savas attiecības ar Dievu un stiprina žēlsirdību, brālību, uzticību un cerību.
Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. "Dārgie brāļi un māsas, lēnprātība spēj pārvarēt dusmas, stiprināt draudzību un atjaunot lepnības grēka ievainotās attiecības," - poļu valodā teica Francisks. Viņš apsveica konsekrētās personas un draudžu pārstāvjus no dažādām Itālijas pilsētām. Pāvests sirsnīgus vārdus veltīja arī "Svētā Benedikta Lāpas" delegācijas biedriem, kuri Vatikānā ieradās Spoleto-Nursijas arhibīskapa Renato Bokardo un Montekasino klostera abata Donato Oļjari vadībā. Francisks apveica arī jauniešus, slimniekus, vecos ļaudis un jaunlaulāto pārus, aicinot paļauties uz Jēzu un dzīvot saskaņā ar Viņa gribu.
Īsi pirms vispārējās audiences Svētais tēvs tikās ar Eštergomas-Budapeštas arhibīskapu kardinālu Peteru Erdo, lai apspriestu šā gada septembrī Ungārijas galvaspilsētā paredzētā Euharistijas kongresa norises programmu. 19. februāra rītā pāvests pieņēma audiencē arī Irākas Kurdistānas premjerministru Mašrouru Barzani un viņa vadīto delegāciju.
Vispārējās audiences laikā Francisks pasvētīja Lāpu Pro pace et Europa Una, kas sestdien, 22. februārī, no Nursijas pilsētas uzsāks ceļu uz Ungāriju.
