Pāvests: Neieslīgsim pasaulīguma grēkā

“Sievietes padarīja to, ka viņa sirds sāka maldīties, un Kungs pārmet viņam, sakot: «Tu esi kļūdījies savā sirdī». Un tas notiek arī mūsu dzīvē. Neviens no mums nav noziedznieks, neviens no mums nav izdarījis smagu grēku, kā Dāvids ar Ūrija sievu, neviens. Bet, kur slēpjas briesmas? - jautāja pāvests. Atļaušanā lēnām krist. Līdz kritienam nonākam it kā miegā, nepamanām, kad sākam lēnām slīdēt lejup, kad sākam relativizēt visas lietas, un mēs zaudējam uzticību Dievam. Šīs sievietes bija no svešām zemēm, viņas pielūdza svešus dievus. Cik reizes mēs aizmirstam par Kungu un sākam sarunas ar citiem dieviem: naudu, iedomību, lepnumu. Tas viss notiek lēnām un, ja nav Dieva žēlastības, mēs visu zaudējam.”

“Un dzīves lēnā slīdēšana lejup noved līdz pasaulīgumam, un tas ir smags grēks. «Bet visi tā dara, jā, nav problēmu, dzīve nav ideāla, bet...». Ar šiem vārdiem mēs cenšamies sevi attaisnot, riskējot zaudēt uzticību Dievam. Padomāsim par pasaulīguma grēku, par Evaņģēlija vēsts, Dieva Vārda, zaudēšanu, par risku zaudēt mīlestību pret Dievu, kas dāvā mums dzīvību, - aicināja Francisks. Nevar dzīvot labi ar Dievu un ar velnu. Mēs pievēršam uzmanību, kad par kādu sakām, ka viņam ir labi gan ar Dievu, gan ar velnu. Viņš ir zaudējis uzticību.”

“Padomāsim par Solomona grēku. Padomāsim, kā šis gudrais un Kunga svētītais karalis, ar visu sava tēva Dāvida mantojumu, lēnām krita elku virzienā, pasaulīguma virzienā, un viņam tika atņemta valstība. Lūgsim no Kunga žēlastību saprast, kad mūsu sirds sāk vājināties un slīdēt lejup, lai spētu laikus to apstādināt. Kunga žēlastība un mīlestība mūs apturēs, ja mēs to Viņam lūgsim.”