Kristietis nav pasīvs, viņa uzdevums ir sludināt Jēzu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Skaidrojot Kunga Prezentācijas svētkos paredzēto Evaņģēlija fragmentu, Francisks uzsvēra, ka četrdesmitajā dienā pēc Jēzus dzimšanas, Marija un svētais Jāzeps nes Bērnu uz Jeruzalemes svētnīcu, lai veltītu Viņu Dievam, kā ir rakstīts Kunga Likumā. Svētais tēvs norādīja, ka šī notikuma aculieciniekus raksturo divas attieksmes: kustība un izbrīns. Viņi parāda, ka kristīgajai dzīvei nepieciešama dinamika un gatavība iet, ļaujot Svētajam Garam sevi vadīt. Evaņģēlija autors raksta, ka Marija un Jāzeps dodas uz Jeruzalemi. Svētā Gara pamudināts, uz svētnīcu iet Simeons, bet Anna tajā kalpoja dienu un nakti.
Turpinot uzrunu, pāvests norādīja, ka Marijas, Jāzepa, Simeona un Annas attieksme ir ne tikai kustība, bet arī izbrīns. Lūkass stāsta, ka Marija un Jāzeps “brīnījās par to, kas tika sacīts par Bērnu”. Līdzīga bija arī vecā Simeona reakcija, kurš Bērnā ieraudzīja Dieva pestīšanu, ko Viņš bija sagatavojis visu tautu priekšā. To pašu var teikt arī par Annu, kura “atnākusi tajā pašā stundā, slavēja Dievu”. Visi četri aculiecinieki ir pārsteigti. Spēja brīnīties palīdz padziļināt ticību un padara, ka mūsu tikšanās ar Kungu kļūst auglīga. Savukārt tā trūkums padara mūs vienaldzīgus un paplašina attālumu starp ticības ceļu un ikdienas dzīvi, sacīja Francisks.
