Dieva Vārda svētdienas dievkalpojums Svētā Pētera bazilikā Dieva Vārda svētdienas dievkalpojums Svētā Pētera bazilikā 

Dieva Vārda svētdienas norise Vatikānā

"Jēzus savu publisko darbību iesāk ar aicinājumu atgriezties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu. Viņš atnāca, lai runātu ar mums mūsu valodā, izgaismotu un iztaisnotu mūsu dzīves līkločus", – Dieva Vārda svētdienas dievkalpojumā teica pāvests.

Silvija Krivteža - Vatikāns

"Jēzus sāka sludināt" (Mt 4,17). Ar šiem vārdiem svētais Matejs norāda uz Jēzus kalpojumu. Dieva Vārds atnāca, lai uzrunātu mūs ar saviem vārdiem un savu dzīvi. Pirmajā Dieva Vārda svētdienā dosimies pie Kristus mācības avota, pie dzīvības avota.  Evaņģēlijs palīdz mums saprast , kur un kam Jēzus sāk sludināt, teica pāvests.

Kā Jēzus sāk sludināt? Ar ļoti vienkāršiem vārdiem: "Atgriezieties, jo Debesu valstība ir tuvu!" Tas ir visas Viņa mācības centrs – teikt mums, ka Debesu valstība ir tuvu. Ko tas nozīmē? Ar Debesu valstību mēs saprotam Dieva valstību, proti, Viņa valdīšanas veidu, Viņa attiecības pret katru no mums. Šodien Jēzus mums saka, ka Debesu valstība ir tuvu, ka Dievs ir tuvu. Lūk, tas ir jaunums, priecīgā vēsts – Dievs nav tāls un nesasniedzams. Viņš ienāca pasaulē maza Bērna izskatā. Viņš atnāca, lai mūs satiktu. Viņš pieņēma cilvēka dabu nevis pienākuma dēļ, bet no mīlestības. Dievs pieņēma cilvēka dabu, jo mīl un vēlas dāvāt mums pestīšanu, ko paši sev nespējam dot. Viņš vēlas būt kopā ar mums, palīdzēt mums atklāt savas dzīves skaistumu, dāvāt mieru un prieku par saņemto piedošanu. Mēs esam aicināti stiprināt apziņu, ka esam mīlēti.

“Jēzus aicinājums «atgriezieties» nozīmē «mainiet savu dzīvi», lai sāktu dzīvi ar Dievu un Dievam, kopā ar citiem un citu labā. Šodien Jēzus mums saka: "Drosmi, Es esmu tev tuvu, atbrīvo priekš manis vietu, un tava dzīve mainīsies!" Tāpēc Kungs dāvā tev savu Vārdu, lai tu to pieņemtu kā mīlestības vēstuli, kas rakstīta tieši tev. Viņa Vārds mūs iepriecina un iedrošina. Tajā pašā laikā tas spēcīgi sapurina, lai atbrīvotu mūs no egoisma radītās paralīzes. Viņa Vārdam piemīt spēks izmainīt mūsu dzīvi, lai mēs no tumsas pārietu gaismā.”

Turpinot sprediķi, Francisks uzsvēra, ka Jēzus sāk sludināšanu reģionā, kas tika uzskatīts par "tumsas vietu". Pirmais lasījums un Evaņģēlijs runā par tiem, kas atradās tumsā, kas dzīvoja nāves ēnas valstībā. Tie ir ļaudis, kuri dzīvo Zabulona zemē un Neftala zemē, pie jūras ceļa aiz Jordānas, pagānu Galilejā. Šajā reģionā bija sajaukušās tautas, valodas un kultūras. Tajā ir ceļš, kas ved jūras virzienā. Tur dzīvoja zvejnieki, tirgotāji un svešinieki. Bez šaubām, tā nebija vieta, kur varēja ieraudzīt izvēlētās tautas reliģisko tīrību. Bet Jēzus sāk sludināt tieši šajā vietā, pagānu Galilejā, pierobežas teritorijā, perifērijā, nevis Jeruzalemes svētnīcas pagalmā.

Pāvests skaidroja, ka pestīšanas vārds nemeklē aizsargātas, sterilas un drošas vietas. Tas ienāk mūsu trauslumā, mūsu tumsā. Šodien, tāpat kā toreiz, Dievs vēlas ienākt vietās, kur, kā mēs nereti domājam, nespēj tās sasniegt. Cik bieži aizveram durvis, cenšoties paslēpt savu nevarību, necaurspīdīgumu, divkosību. Cik bieži aizveram sirdis, baidoties, lai tās nesatricinātu patiesība. Jēzus apstaigāja Galileju, mācīdams viņu sinagogās, sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams tautā visas slimības. Viņš apstaigāja šo politiski un sociāli sarežģīto reģionu. Viņš nebaidās ienākt arī mūsu sirds vistumšākajās un visgrūtāk pieejamās vietās, jo zina, ka tikai Viņa piedošana mūs izdziedinās, tikai Viņa klātbūne mūs pārveidos, tikai Viņa vārds mūs atjaunos.

Visbeidzot, kam Jēzus sāk sludināt? Evaņģēlijs vēsta, ka Jēzus, staigādams gar Galilejas ezeru, ieraudzīja divus brāļus izmetam tīklus ezerā, jo viņi bija zvejnieki. Un Viņš tiem sacīja: "Sekojiet man, un Es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem". Pirmie tika paaicināti zvejnieki, nevis ar izcilām spējām apveltītas vai īpaši dievbījīgas personas, bet vienkārši darba cilvēki. Jēzus viņiem saka: "Es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem". Viņš uzrunā zvejniekus viņiem saprotamā valodā. Pievelk viņus pie sevis, izejot no viņu dzīves. Aicina viņus tur, kur viņi atrodas un tādus, kādi viņi ir. Evaņģēlijā lasām: "Viņi tūlīt atstāja tīklus un sekoja Viņam". Kāpēc tūlīt? – jautāja pāvests. Zvejnieki nekavējoties atstāja visu nevis tādēļ, ka bija saņēmuši pavēli, bet gan no mīlestības. Tikai Jēzus, kurš mūs pazīst un mīl, palīdzēs mums doties jūras dziļumos. Tāpēc mums ir vajadzīgs Viņa vārds. Mēs esam aicināti censties pasaules trosknī sadzirdēt vienīgo Vārdu, kas runā par dzīvi.

"Dārgie brāļi un māsas! Atbrīvosim sevī vietu Dieva Vārdam! Katru dienu lasīsim Bībeles fragmentus. Sāksim ar Evaņģēlija grāmatu. Noliksim to uz galda, nesīsim to kabatā un mobilajos tālruņos. Un mēs atklāsim, ka Dievs ir tuvu mums, ka Viņš izgaismo tumsu un ar mīlestību ved mūs dziļumā", teica Francisks.

27 janvāris 2020, 10:59