Svinot 50 gadus priesterībā, pāvests atceras savu garīgtēvu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks izteica pārliecību, ka no tēva Anhela Fjorito rakstiem labumu gūs visa Baznīca. Raksti sastāv no 5 sējumiem, kurus ir publicējusi “La Civiltà Cattolica” jezuītu izdevniecība. Hozē Mario Bergoljo ar profesoru Anhelu Fjorito iepazinās universitātes vidē 1961. gadā un tai pašā gadā izvēlējās viņu par savu garīgo tēvu. “Dialoga skolotājs” – tā pāvests sauc tēvu Anhelu. Francisks atzīmē, ka viņa atstātā mācība nesastāv tikai no vārdiem, bet galvenokārt, no tuvākmīlestības darbiem. “Fjorito raksti izstaro gara žēlsirdību,” teica pāvests prezentācijas ceremonijā. “Tā ir mācība tiem, kuri nezina, labi padomi tiem, kuriem tie ir nepieciešami, kļūdu labojums tiem, kuri kļūdās, mierinājums tiem, kuri ir noskumuši, kā arī palīdzība tiem, kam ir nepieciešams saglabāt pacietību,” paskaidroja Francisks. Viņš atzīmēja, ka visas šīs žēlastības saplūst un sintetizējas lielajā garīgās žēlsirdības darbā, proti, izšķirtspējā. Tā izdziedina no vissmagākās slimības – no garīgā akluma, kas neļauj atpazīt Dieva laiku, Viņa apmeklējuma laiku.
Raksturojot savu garīgtēvu, pāvests izcēla vairākus aspektus, bet visvairāk par visu viņa spēju uzklausīt, būt par ideoloģiju pārņemtā laikmeta “dezideoloģizētāju”. “Viņš spēja uzmodināt vēlēšanos veikt labu dialogu pašiem ar sevi, ar citiem un ar Dievu,” atceras Francisks. Tai pašā laikā garīgtēvs mācīja neielaisties dialogā ar kārdinājumu, ar ļauno garu. “Ar velnu dialogs nav jāveic,” uzsvēra pāvests prezentācijas ceremonijā. Viņš pastāstīja, ka šī, toreiz nostiprinājusies pārliecība, viņu vada visu dzīvi.
Pāvests tēvu Anhelu Fjorito salīdzināja ar “viedu dvēseles farmaceitu”. “Savus mācekļus viņš nodrošināja ne tikai ar dvēselei nepieciešamajām “zālēm”, bet arī ar jaunām lietām, ar Gara lietām, kas gaidīja patieso atbildi, cilvēka dedzīgu vēlēšanos izdarīt diskrētu formulējumu, kas to virzītu pareizajā gultnē un palīdzētu nest augļus nākotnē,” šādi savu garīgo tēvu atminas pāvests.
