Pāvests: Kūrija mainās, lai labāk kalpotu cilvēcei
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētais tēvs aplūkoja dažus jauninājumus kūrijas organizācijā, piemēram, Vatikāna valsts sekretariāta Trešās sekcijas izveidošanu 2017. gadā. Tā ir sekcija, kas veltīta Svētā Krēsla diplomātiskajam personālam. Tāpat pāvests pieminēja izmaiņas Romas kūrijas attiecībās ar vietējām Baznīcām, kā arī dažu dikastēriju struktūrā. Īpašas izmaiņas ir paveiktas Austrumu Baznīcu dikastērijā, kā arī tais organismos, kas nodarbojas ar ekumeniskā un starpreliģiju dialoga veicināšanu. Taču visvairāk par visu ir bijusi nepieciešama vēsturisko dikastēriju rekonstrukcija un jaunu dikastēriju izveidošana, lai stātos pretim izaicinājumiem, kas saistās ar sekularizācijas tendencēm.
Pievēršoties Ticības mācības un Tautu evaņģelizācijas kongregācijām, pāvests atzīmēja, ka tās tika izveidotas laikā, kad bija daudz vieglāk atšķirt starp kristīgo pasauli un to pasauli, kurai ir nepieciešama evaņģelizācija. “Šodien šāda situācija vairs nepastāv,” teica Francisks. Cilvēki, kuri vēl nav saņēmuši Evaņģēlija vēsti, šodien nedzīvo tikai atsevišķās pasaules daļās, kā agrāk, bet gan pilnīgi visur, jo īpaši lielajos urbanizētajos centros. Viņiem ir nepieciešama īpaša pastorālā aprūpe. “Lielajās pilsētās,” teica pāvests Romas kūrijas darbiniekiem, “ir nepieciešamas citas “kartes”, citas paradigmas, kas palīdz pārkārtot mūsu domāšanas un attieksmes veidus.
Pamatojoties uz iepriekš sacīto, pāvests paskaidroja, ka tāpēc ir bijis nepieciešams pārveidot Vatikāna institūcijas. Ir bijis nepieciešams pārveidot visu – ieradumus, dzīvesstilus, darba laikus, izteiksmes veidus. Francisks atzīmēja, ka atbildot uz šo izaicinājumu, ir izveidots Komunikācijas dikastērijs, kurā apvienoti deviņi Vatikāna mediji, kuri pirms tam darbojās atsevišķi cits no cita. “Tas nav vienīgi “koordinatīvs sagrupējums, bet gan harmonizācijas veids, lai labāk komunicētu plaši digitalizētajā kultūrā,” paskaidroja pāvests.
Francisks norādīja, ka jaunajai kultūrai, ko iezīmē konverģences un multimedialitātes faktori, ir nepieciešama adekvāta atbilde no Apustuliskā Krēsla puses komunikāciju jomā. Šodien attiecībā uz daudzveidīgiem komunikācijas līdzekļiem, dominē multimediāla forma, un tas prasa arī pārdomāt, pieņemt atbilstošu konceptu un aktualizēt šo līdzekļu pakalpojumus. Tas viss kopā ar kultūras pārveidojumiem prasa institucionālu un personīgu pārveidošanos, lai pārietu no stagnantiska veida darbības uz cieši vienotu, sinerģisku darbību.
Līdzīgs liktenis ir skāris arī Cilvēka Integrālās attīstības dikastēriju. Tas ir izveidots, lai vienotāk liktu strādāt pirms tam atšķirīgajām Pontifikālajām padomēm “Taisnība un miers”, “Cor Unum”, kā arī Migrantu un sanitāro darbinieku pastorālās aprūpes padomei. Pāvests apliecināja, ka Baznīca ir aicināta visiem atgādināt, ka runa nav tikai par sociāliem un migrācijas jautājumiem, bet par dzīvām personām, par brāļiem un māsām, kas šodien ir kļuvuši par simbolu visiem globalizētās sabiedrības atstumtajiem. Tā ir aicināta atmodināt aizmigušās sirdsapziņas pret tādu realitāti kā Vidusjūra, kas ir pārvērsta par masu kapiem.
Tātad, Baznīca un pirmkārt jau Romas kūrija ir aicināta raudzīties uz cilvēci kā uz “vienīgā Tēva bērniem”. Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja atteikties no stingrības. Stingrība dzimst no bailēm. Tās ir bailes no pārveidojumiem.
