Pāvests tiekas ar uzņēmējiem no Francijas Pāvests tiekas ar uzņēmējiem no Francijas 

Francisks mudina uzņēmējus dzīvot vienkāršāk un pieticīgāk

Pirmdien, 2. decembrī, pāvests pieņēma audiencē 300 katoļu uzņēmēju grupu no Francijas. Viņi apmeklē Romu no 1. līdz 3. decembrim, lai piedalītos dažādās tikšanās un Baznīcas sociālās mācības gaismā pārdomātu par kristīgo uzņēmēju aicinājumu. Svētceļojumu vada Frežus-Tulonas bīskaps Dominiks Rei. Programmā ietilpst arī konference ar Francijas pilnvarotās vēstnieces pie Svētā Krēsla un Vatikāna valsts sekretāra piedalīšanos.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunā pāvests atgādināja, ka uzņēmēji ir devušies svētceļojumā uz Romu, lai dziļāk iesakņotos savā ticībā un ar savu personīgo dzīvi un profesionālo darbību sniegtu citiem ticības liecību. Svētais tēvs arī atgādināja, ka uz viņu pleciem gulstas atbildība par mūsu sabiedrības un pasaules nākotni.

Ikdienā savienot ticību un Baznīcas sociālo mācību ar tirgus un globalizācijas noteiktajiem likumiem nav viegli – atzina Francisks. Tomēr viņi ir aicināti būt evaņģēlisko vērtību liecinieki. Viņi piedalās Kristus karaliskajā kalpošanā.

Šajā sakarā pāvests atgādināja, ko par laju līdzdalību Kristus karaliskajā kalpošanā saka Vatikāna II koncils: "Lai ar savu kompetenci laicīgajās jomās un darbību, kuru no iekšienes virza Kristus žēlastība, viņi veiksmīgi sniedz ieguldījumu tajā, ka radītie labumi ar cilvēka darbu, tehniskajām prasmēm un kultūru tiktu pilnveidoti visu cilvēku labā atbilstoši Radītāja gribai un Viņa Vārda gaismai un laicīgie labumi tiktu taisnīgāk sadalīti starp cilvēkiem, tā veicinot vispārējo progresu cilvēciskā un kristīgā brīvībā" (LG 36).

Svētais tēvs uzņēmējiem vēlēja, lai šis svētceļojums kalpo viņiem kā gaisma, ka tie varētu pieņemt pareizas izvēles, jo zinām, ka nekad nav bijis viegli būt kristietim un ieņemt atbildīgus amatus. Vēlēšanās pārveidot šo pasauli un kopā ar Kristu to glābt var vest pie "moceklības" – atzina pāvests, atgādinot, ka Evaņģēlija vēsts "nav utopija". Šī vēsts pasaulīgās varas un naudas priekšā ar Svētā Gara un ticības atbalstu var kļūt par īstenību.

Francisks pieminēja tā sauktos "sirdsapziņas konfliktus", ar ko uzņēmējiem nereti nākas sastapties, pieņemot ikdienas lēmumus. No vienas puses, lai uzņēmums varētu izdzīvot, rodas nepieciešamība iekarot tirgu, celt produktivitāti, ķerties pie reklāmas trikiem, palielināt patēriņu, bet no otras – uzņēmēji sastopas ar aizvien lielākām sociālās taisnības prasībām, lai tādējādi nodrošinātu katram iespēju nopelnīt cilvēka cienīgai dzīvei vajadzīgo iztiku. "Es domāju par darba apstākļiem, algām, darba piedāvājumiem un to stabilitāti, kā arī par vides aizsardzību", sacīja pāvests. "Kā izdzīvot šos konfliktus mierīgi un ar cerību, kamēr kristīgajam uzņēmējam dažreiz nākas noklusēt savus uzskatus un ideālus?"

Izšķiršanas kritēriju var atrast Vatikāna II koncila konstitūcijā Gaudium et spes, kur par laju laicīgajiem uzdevumiem ir teikts: "Viņu atbilstoši audzinātās sirdsapziņas uzdevums ir raudzīties, lai dievišķais Likums tiktu īstenots laicīgās sabiedrības dzīvē. No priesteriem laji gaida gaismu un garīgo spēku. Tomēr lajiem nevajadzētu domāt, ka viņu dvēseļu gani vienmēr būs tik kompetenti, lai uz visiem jautājumiem, kas reizēm ir ļoti sarežģīti, varētu sniegt konkrētu un tūlītēju atbildi, vai arī ka tiem būtu pienākums to darīt. Kristīgās gudrības apgaismotiem, lajiem pašiem atbilstoši savai kompetencei jāuzņemas atbildība, uzticīgi sekojot Maģistērija mācībai" (GS 43).

Kā atbalstu lūgšanai un pārdomām, pāvests uzņēmējiem ieteica arī encikliku Laudato si', kurā tiek izvērtēta mūsdienu pasaules situācija un sniegta dažādu sistēmu analīze, kas regulē ekonomisko darbību, kas savukārt atstāj sava veida sekas uz cilvēkiem un apkārtējo vidi. Dažādu izaicinājumu priekšā, kā piemēram, redzot mūsu kopīgo māju degradāciju vai nabadzības izplatīšanos, mēs ne vienmēr varam atrast atbildes, kas nekavējoties sniegtu efektīvu rezultātu – atzina Francisks. Tomēr uzņēmējiem pienākas ļoti svarīga loma – viņš uzsvēra. Viņi var panākt kaut nelielas, taču konkrētas izmaiņas, mainot ieradumus un darbības stilu.

Noslēgumā pāvests pieskārās arī "ekoloģiskās atgriešanās" un "garīgās atgriešanās" tematam. Tas var būt šķietami lēns process – īpaši, kad runa ir par mentalitātes maiņu, tomēr tas ir vienīgais process, kas ļauj pa īstam virzīties uz priekšu. Un garīgā atgriešanās ir ekoloģiskās atgriešanās būtiski nepieciešamais nosacījums. Katram ir jāieskatās savā sirdsapziņā un jāuzņemas atbildība. Svētais tēvs mudināja nebūt patēriņa drudža apsēstiem, bet izvēlēties vienkāršības un pieticības ceļu.

02 decembris 2019, 16:10