Pāvests pošas ceļam uz Japānu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Japāna, vietējo iedzīvotāju saukta par Nihhon, arī par Nippon, ir vulkānisks arhipelāgs Klusajā okeānā, kas sastāv gandrīz no 7 tūkstošiem salu, lielākās no tām ir Honšu, Hokkaido, Kjūšu un Šikoku. Par Japānas simbolu kļuvušais Fudzi vulkāns ir 3776 metrus augsts. Valstī, kas kopumā aizņem 377,829 tūkstošus kvadrātkilometru, dzīvo 126 miljoni 786 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem vairāk kā 9 ar pusi miljoni Tokijā. 98,5% valsts iedzīvotāju ir japāņi, 0,5% korejieši, 0,4 % ķīnieši un citas mazāk skaitliskas grupas. Reliģijas ziņā 79% ir šintoisti, 66% budisti, 0,42% katoļi. Jāpiebilst, ka šintoisms un budisms laika gaitā ir diezgan saplūduši japāņu reliģiskajā uztverē. Gandrīz visi japāņi piekopj reliģiskos, no senčiem pārmantotos ritus, bet daudzi, patiesībā, ir tālu no reliģijas.
Japānas vēsturi ir iezīmējis ilgs aizvērtības laiks pret pārējo pasauli. 1854. gadā Amerikas Savienotās Valstis ar Kanagavas konvenciju piespiedu kārtā tai lika atvērties pret Rietumiem. Meidži impērijas laikā notika daudzas reformas, kas Japānu pavēra ne tikai modernitātei, bet padarīja to arī par vienu no pasaules lielvarām. Tā nekavējās uzsākt militārus konfliktus, īpašā redzeslokā iekļaujot Koreju un Ķīnu. ASV centieni apturēt japāņu ekspansionismu, Japānu pamudināja saraut saites ar Apvienotajām Nācijām un pievienoties Itālijas un Vācijas militārajai savienībai.
1940. gadā, bez kara pieteikuma Japānas armija uzbruka ASV militārajai bāzei Pērlharborā. No II Pasaules kara tai nācās iziet sakautai, pazaudējot nevainīgu cilvēku dzīvības divos ASV nomestās atombumbas sprādzienos. Amerikas Savienotās Valstis Japānu administrēja no 1945. līdz 1951. gadam, liekot tai atbruņoties. Savā Konstitūcijā tā bija spiesta ierakstīt punktu, kurā atteicās no kara un no bruņotajiem spēkiem. Tai pašā laikā amerikāņi tieši un netieši veicināja valsts atjaunotni, ko Japāna nekavējās izmantot, kļūstot par ekonomisku lielvaru. Patiesībā, maskējoties ar vārdu “pašaizsardzības spēki”, Japāna laika gaitā attīstīja nozīmīgu militāru potenciālu. 2007. gadā tā no jauna nodibināja Aizsardzības ministriju. No 2004. līdz 2008. gadam arī Japānai bija militārais kontingents Irākā. Iekšējā kopprodukta ziņā valsts ieņem 3. vietu pasaulē, aiz Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas Tautas Republikas.
