Vispārējā audience Vispārējā audience 

Kristietības saskare ar grieķu kultūru

Dievs neslēpjas no tiem, kuri Viņu vaļsirdīgi meklē – sacīja pāvests, uzrunājot aptuveni 12 tk. dažādu zemju svētceļnieku, kuri trešdien, 6. novembrī, ieradās Svētā Pētera laukumā uz viņa vadīto vispārējo audienci. Katehēzes mācībā Francisks turpināja aplūkot Apustuļu darbu grāmatu. Šoreiz viņš pievērsās Pāvila uzrunai Atēnās un piekodināja, lai mēs, nonākot saskarsmē ar tiem, kuru ticība atšķiras no mūsējās, nekad nepieļautu agresiju, bet izturētos ar mīlestību un veidotu dialoga tiltus.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

"Tad Pāvils, stāvēdams areopaga vidū, sacīja: Atēnieši, es redzu jūs visās lietās pārāk reliģiozus! Jo es, apstaigādams un aplūkodams jūsu dievekļus, atradu arī altāri, uz kura bija rakstīts: 'Nepazīstamajam Dievam'. Ko jūs, nepazīdami, godājat, to es jums sludinu", lasām Apustuļu darbu grāmatā (17, 22-23). Skaidrojot šo Svēto Rakstu fragmentu, pāvests norādīja, ka Pāvils skatās uz pagānisko pasauli nevis ar naidu, bet ar ticību. Viņš nebēg no elku pielūdzējiem, bet sludina tiem Jēzu, veidojot tiltus. Viņš veido dialogu ar seno pagānu kultūru.

Pāvils, ieradies Atēnās, mēģina iepazīt šo pilsētu. Viņš apmeklē nozīmīgākās tās vietas un tiekas ar iedzīvotājiem. Viņš dodas uz sinagogu, kas ir ticības dzīves simbols. Viņš dodas uz laukumu, kas ir pilsoniskās sabiedrības tikšanās vieta. Viņš ierodas areopagā, kas ir politiskās un kultūras dzīves simbols. Apustulis tiekas ar jūdiem, epikūriešu un stoiķu filozofiem, un citiem atēniešiem. Svētais tēvs uzsvēra, ka viņš nenoslēdzas sevī, viņš tiekas un sarunājas ar visiem. Tādā veidā Pāvils izpēta vietējo kultūru, novēro vidi, kurā atēnieši dzīvo, uzlūko to ar kontemplatīvu skatienu un atklāj viņu vidū klātesošo Dievu. Pāvils raugās ar ticības acīm.

Šajā kontekstā Francisks aicināja padomāt, kāds ir mūsu skatījums un kā mēs raugāmies uz savām pilsētām. Vai mēs uzlūkojam tās ar vienaldzību, ar nicinājumu, vai arī ar ticību, pateicoties kurai anonīmā pūļa vidū var ieraudzīt Dieva bērnus?

Katehēzes turpinājumā pāvests norādīja, ka Pāvils tiecas pārvarēt plaisu starp Evaņģēliju un pagānisko pasauli. Areopagā, kas bija viena no antīkās pasaules ievērojamākajām institūcijām, viņš parāda lielisku ticības vēsts inkulturācijas piemēru. Viņš sludina Jēzu elku pielūdzējiem, nevis veicot uzbrukumus, bet veidojot tiltus.

Lai rastu ar saviem klausītājiem kopīgu valodu, apustulis atsaucas uz "nezināmajam dievam" veltīto altāri, piemin šo nezināmo dievu, ko godina atēnieši, un pasludina, ka Dievs "mīt pilsētnieku vidū". Viņš pasludina, ka Dievs "neslēpjas no tiem, kas Viņu no sirds meklē, pat ja tas tiek darīts kā taustoties, ne tik skaidri un izteikti" (Evangelii gaudium 71). Pāvils cenšas atklāt Dieva klātbūtni. " Ko jūs, nepazīdami, godājat, to es jums sludinu", viņš saka (Apd 17, 23).

Lai atklātu šī Dieva identitāti, apustulis sāk ar radīšanu, tas ir, biblisko ticību Atklāsmes Dievam, un nonāk pie atpestīšanas un tiesas, proti, pie kristīgās vēsts – skaidroja pāvests. Pāvils parāda disproporciju, kāda pastāv starp Radītāja lielumu un cilvēka būvētajiem tempļiem, un paskaidro, ka Radītājs vienmēr ļauj sevi meklēt. Viņš vēlas, lai katrs, kurš Viņu meklē, varētu Viņu atrast. Tādā veidā Pāvils, Benedikta XVI vārdiem runājot, "sludina to, kuru cilvēki nepazīst un reizē pazīst: Nezināmo-Pazīstamo". Pēc tam apustulis visus aicina tikt pāri tā sauktajiem "nezināšanas laikiem" un, gaidot neizbēgamo tiesas dienu, izvēlēties atgriezties. Tādā veidā viņš norāda uz Kristu, neminēdams Viņa vārdu, bet teikdams, ka Dievs tiesās pasauli "caur Vīru, ko Viņš izredzējis un visiem to ticamu padarījis, uzmodinādams Viņu no miroņiem" (Apd 17, 23).

Pāvests atzina, ka šeit jau sākas problēma. Tie, kuri līdz šim Pāvilu klausījās ar aizturētu elpu, sāk izrādīt pretestību. Viņa vārdi atduras kā pret klinti. Kristus nāve un augšāmcelšanās izrādās esam "neprāts" (1 Kor 1, 23), un atēnieši sāk zoboties. Tālāk Apustuļu darbu grāmatā lasām, ka "Pāvils aizgāja no viņu vidus" (17, 33). Liekas, ka viņa centieni ir cietuši neveiksmi, tomēr daži viņam piebiedrojas un kļūst ticīgi. Svētie Raksti min Dionīziju un kādu sievieti, vārdā Damari. Francisks piebilda, ka Evaņģēlijs iesakņojas arī Atēnās.

Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs aicināja lūgt Svēto Garu, lai Viņš mūs māca veidot tiltus ar kultūru, ar tiem, kuri netic, vai ar to cilvēku, kura ticība atšķiras no mūsējās. Pāvests mudināja vienmēr veidot tiltus, vienmēr izstiept pretī savu roku, un nepieļaut nekādu agresiju! Viņš aicināja izlūgt spēju smalkjūtīgi inkulturēt ticības vēsti, raudzīties uz cilvēkiem, kuri nepazīst Kristu, ar kontemplatīvu skatienu, un vadīties saskaņā ar mīlestību, lai tā sasilda pat visnocietinātākās sirdis.

Pirms ierasties Svētā Pētera laukumā uz vispārējo audienci, Francisks Svētās Martas nama priekšā tikās ar Vatikāna ugunsdzēsējiem un pasvētīja viņiem uzdāvināto jauno mašīnu. Pāvests veltīja klātesošajiem atzinīgus vārdus par viņu smago un riskanto darbu un apliecināja, ka lūdzas par ugunsdzēsējiem.

06 novembris 2019, 12:51