Ārkārtējā misionārā mēneša atklāšanas liturģija Ārkārtējā misionārā mēneša atklāšanas liturģija 

Pāvests atklāj Ārkārtējo misionāro mēnesi

«Lai šis laiks satricina un atmodina mūsos vēlmi darīt labu. Mūsu aicinājums ir būt misionāriem, nevis ticības notāriem un žēlastību pārvaldniekiem,» – Ārkārtējā misionārā mēneša atklāšanas liturģijā teica pāvests Francisks.

Silvija Krivteža - Vatikāns

1. oktobra pēcpusdienā Svētā Pētera bazilikā Francisks vadīja vesperes, pirms kurām bija iespēja ieklausīties liecībās. Uzrunā Svētais tēvs skaidroja evaņģēlisko līdzību par talentiem. Viņš uzsvēra, ka katrs no mums ir saņēmis Dieva mantojumu – savu dzīvību, citu cilvēku dzīvību un daudzas citas žēlastības. Mēs esam aicināti drosmīgi un radoši izmantot tās, lai kļūtu par misionāriem un izdzīvotu Evaņģēlija prieku.

Pāvests atgādināja, ka misionārs ir ticības liecinieks, kurš dzīvo, veicinot mieru, nesot prieku, mīlot visus cilvēkus, arī savus ienaidniekus. «Mēs, kuri esam atklājuši, ka esam Debesu Tēva bērni, kā varam nepriecāties par to, ka mēs esam mīlēti, kā varam nesludināt, ka mēs vienmēr esam īpaši Dieva acīs?» jautāja pāvests. Atbildi no mums gaida daudzi cilvēki. Un tā ir mūsu atbildība, piebilda Svētais tēvs.

Viņš brīdināja no nolaidības grēka. Mums ir dāvāta dzīve nevis, lai to saglabātu, bet dāvātu. Nolaidības grēku pieļaujam tad, kad tā vietā, lai nestu prieku, mēs ieslēdzamies sevis žēlošanas mūros, pakļaujamies mazdūšībai, bailēm un dzīvi sākam uzskatīt par smagu nastu, nevis dāvanu. «Dievs tev dāvāja talentus, bet tu sevi uzskati par tik lielu nabagu, ka nevari palīdzēt citiem kļūt bagātākam?» jautāja Francisks.

Pāvests norādīja, ka Baznīcai ir jāiziet pretī pasaulei. Tā nevar ieslēgties sakrestijā un veltīt laiku žēlabām par to, kas ir pagājis, vai par to, kas neiet tā, kā vajadzētu. Baznīcai ir jābūt par zemes sāli un gaismu pasaulē, un tās spēka avots ir pazemība un nesavtīga mīlestība. Mēs visi esam aicināti iesaistīties Baznīcas misijā, piebilda Svētais tēvs.

Uzrunas gaitā pāvests norādīja uz vairākiem svētajiem, kuru piemiņas dienas svinam oktobrī – svēto Terēzi no Bērna Jēzus, svēto Francisku Ksaveru un Dieva kalponi Paulīnu Džarikotu. Viņi caur lūgšanu, Evaņģēlija sludināšanu un dzīves upuriem atbalstīja Baznīcas misiju. Šodien viņi mums atgādina, ka tas ir katra kristieša pienākums. «Celies un ej! Kungs tevi neatstās vienu. Liecinot tu atklāsi, ka Svētais Gars pirmais ir sagatavojis tev ceļu. Drosmi, brāļi un māsas! Drosmi, Baznīca-māte, atgūsti savu auglību misijas priekā!» uzrunas noslēgumā teica Francisks.

02 oktobris 2019, 11:00