Pāvests Madagaskaras jauniešiem: "Kopā ar Jēzu vienmēr paveras jauni apvāršņi"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Vatikāna augstais ciemiņš atzina, ka Madagaskaras sala ir ļoti skaista, un pateicās jauniešiem, ka viņi ieradās uz šo tikšanos no visām tās malām. Daudziem tas prasīja lielus pūliņus un grūtības. Pāvests pateicās arī divām jaunietēm par liecībām un, atbildot, apliecināja, ka viņam patīk redzēt jauniešus, kuri atrodas meklējumos. "Jēzus ļauj, lai mūsu sirds vienmēr atrastos meklējumos", viņš sacīja. "Jēzu māceklis, kurš grib pieaugt draudzībā ar Viņu, nedrīkst palikt nekustīgs, žēloties un skatīties uz sevi. Viņam ir jākustas, jārīkojas, cītīgi jādarbojas, esot drošam, ka Kungs Viņu atbalsta un pavada".
Uzrunā Svētais tēvs klātesošajiem atgādināja pirmo jautājumu, ko Jēzus uzdeva saviem mācekļiem: "Ko jūs meklējat"? (Jņ 1, 38). "Kungs zina, ka mēs meklējam to laimi, kurai esam radīti un kuru pasaule nespēs mums atņemt", viņš sacīja. Francisks norādīja, ka mēs visi esam ļoti dārgi Kunga acīs. Viņš sauc mūs vārdā un vienmēr ir mums līdzās. Viņa draudzība ir visskaistākā dāvana. Kungs grib, lai tu dzīvotu – uzsvēra pāvests.
Kungs nemeklē mūsos mūsu grēkus, mūsu kļūdas, mūsu trūkumus, bet sauc mūs vārdā. Turpretī ļaunais gars, kaut arī zina mūsu vārdu, nosauc un nemitīgi mums atgādina mūsu grēkus un kļūdas. Tādā veidā viņš liek mums domāt, ka, lai ko mēs darītu, nekas nevarot mainīties, viss palikšot tā, kā bija. Ļaunais ved mūs ilūzijās, piedāvā šķietamus solījumus un gaistošu prieku. Kungs tā nerīkojas. Kungs mums vienmēr atgādina to, cik mēs esam vērtīgi un dārgi, un uztic mums misiju. Līdz ar to, kopā ar Viņu mums vienmēr paveras jauni apvāršņi. "Uzmanieties no tiem, kuri jums sola vieglus ceļus, bet pēc tam atstāj jūs pusceļā", mudināja Francisks.
Jauniete Rova, kura Svētā tēva un klātesošo jauniešu priekšā sniedza liecību, pastāstīja, ka jau sen nesa savā sirdī vēlēšanos kalpot ieslodzītajiem. Viņa sāka ar palīdzības sniegšanu kādam priesterim viņa misijā un pamazām iesaistījās kalpošanā aizvien vairāk. Pāvests, atsaucoties uz viņas stāstīto, norādīja, ka, pateicoties šādiem ticības meklējumiem, pasaule kļūst labāka un evaņģēliskāka. Tas, ko šī jauniete darīja citu labā, pārveidoja viņu pašu un viņas dzīves veidu. Tādā veidā viņa iemantoja šo laimi, ko dāvā Kungs un ko neviens mums nevar atņemt. Kalpojot ieslodzītajiem, Rova saprata, ka daudzi no viņiem nav ļauni. Viņi, vienkārši, ir kļūdījušies, ir izdarījuši nepareizās izvēles. Viņi to saprot un tagad grib visu sākt no jauna.
Kungs mums uzticas un grib, lai arī mēs uzticamies paši sev un Viņam. Viņš mūs aicina būt drosmīgiem, lai pārvarētu apātiju un kristīgi atbildētu dažādām dzīves problēmām. Tāpēc nebaidīsimies "sasmērēt rokas"! Kungs aicina mūs visus kopā būt par misionāriem. Māceklis misionārs darbojas kopā ar citiem. Neviens nevar pateikt: "Tu man neesi vajadzīgs". Mums ir vajadzīgi citi cilvēki, lai mēs dzīvotu un dalītos mīlestībā. Katrs no mums var darīt lielas lietas, bet kopā mēs varam izdarīt neiedomājamas lietas.
Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja vienmēr paturēt prātā, ka mums ir Māte – Vissvētākā Jaunava Marija. Viņa, būdama pavisam jauna, teica Dievam "jā". Viņas vārdi "Lai man notiek pēc Tava vārda" nenozīmēja "nu, labi, paskatīsimies, kā būs". Tas bija nopietns "jā". Šādu noteiktu "jā" šodien saka arī visi tie, kuri uzdrošinās un nebaidās riskēt, kuri vēlas veltīt visas savas pūles kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Dievmāte ir nomodā pār visiem saviem bērniem, pār tiem, kuri nereti ir noguruši, taču ilgojas, lai nekad nenodziest cerības gaisma. Svētais tēvs novēlēja arī Madagaskarai un klātesošajiem jauniešiem un visiem viņu draugiem, lai nekad nenodziest cerības gaisma.
