Francisks tiekas ar Madagaskaras bīskapiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Ienākot katedrālē, Francisku sagaidīja Madagaskaras Bīskapu konferences prezidents un draudzes prāvests. Bīskapu konferenci sastāda piecu arhidiecēžu un septiņpadsmit diecēžu ordināriji. Pirms uzrunāt klātesošos, pāvests īsu brīdi pavadīja lūgšanā Vissvētākā Sakramenta priekšā.
Vēršoties pie bīskapiem, Francisks atgādināja, ka viņa vizītei Madagaskarā ir izvēlēts temats: "Miera un cerības sējējs". "Patiešām, mēs esam sējēji", viņš sacīja, "un tas, kurš sēj, dara to cerībā". Pat ja sējējs ir noguris, viņš nekrīt mazdūšībā, nepadodas. Viņš prot gaidīt. Viņš dzīvo ar paļāvību un mīl savu lauku. Bīskapi ir aicināti viņiem uzticētajā laukā sēt ticības un cerības sēklu.
Atsaucoties uz savu apustulisko pamudinājumu "Evangelii gaudium", pāvests uzsvēra, ka garīgajiem ganiem "ir tiesības izteikt viedokli par visu, kas attiecas uz cilvēku dzīvi, tāpēc ka evaņģelizācijas uzdevums nozīmē un prasa visaptverošu katra cilvēka izaugsmi. Vairs nevar apgalvot, ka reliģijai jāaprobežojas ar privāto sfēru un ka tā pastāv tikai tāpēc, lai sagatavotu dvēseles debesīm. (…) No tā izriet, ka kristīgā atgriešanās prasa no jauna apsvērt visu, kas attiecas uz sociālo kārtību un kopējā labuma sasniegšanu. Līdz ar to neviens nevar prasīt, lai mēs nobīdītu reliģiju cilvēku personiskās dzīves slepenībā, bez kādas ietekmes sociālajā un nacionālajā sfērā, nerūpējoties par pilsoniskās sabiedrības institūciju darbību, neizsakot savu viedokli lietās, kas skar cilvēkus" (Evangelii gaudium, 182.-183. nr.). Pāvests atgādināja, ka bīskaps nevar palikt vienaldzīgs pret izaicinājumiem, kādu priekšā atrodas viņa tautieši.
Turpinājumā Francisks pievērsās vairākām bīskapa kalpojuma dimensijām. Viņš runāja par "nobriedušu un neatkarīgu sadarbību" starp Baznīcu un valsti un par cilvēka personas aizsardzību. Svētais tēvs aicināja bīskapus īpaši būt līdzās saviem priesteriem, rūpēties par aicinājumiem uz garīgo kārtu, kā arī par lajiem, kuri ir zemes sāls un pasaules gaisma un kuri dod svarīgu ieguldījumu sabiedrības un Baznīcas pārveidošanā.
Pirms atstāt katedrāli, Antananarivu arhibīskaps iepazīstināja pāvestu ar citu Madagaskaras kristīgo konfesiju līderiem. Pēc tam Svētais tēvs devās uz kapelu, kas atrodas pretī katedrālei, kur ir apbedīta 19. gadsimta svētīgā Viktorija Rasoamanarivu, kura savas dzīves laikā izcēlās ar žēlsirdības darbiem trūkumcietēju un lepras slimnieku vidū.
