Tuvākmīlestība – efektīvākais šķelšanos dziedināšanas līdzeklis

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētais tēvs atzina, ka katoliskās Baznīcas riti ir liela bagātība. Baznīca neaprobežojas tikai ar latīņu rita tradīciju. Klātesošo viesu vidū bija daudzi bizantiešu tradīcijas pārstāvji, tai skaitā, no Ukrainas, kā arī bīskapi no Tuvajiem Austrumiem, Indijas un citiem reģioniem. "Kristiešu vienotība nav vienveidība", atgādināja Francisks, "un kristīgā patiesība nav monotona, bet ir 'simfoniska' patiesība".

Uzrunā pāvests atminējās savu nesen veikto apustulisko ceļojumu uz Rumāniju, kur vadīja septiņu Rumānijas grieķu-katoļu Baznīcas mocekļu beatifikācijas svinības. Šai sakarā viņš norādīja, ka svēto un svētīgo mocekļu, kuri debesīs jau bauda pilnīgu vienotību, aizbildniecība liekt mums nemitīgi iet pa ekleziālās atmiņas šķīstīšanas ceļu un tiekties pēc aizvien ciešākas vienotības ar visiem Kristum ticīgajiem.

Tā kā šodien daudzas nevienlīdzības un šķelšanās apdraud mieru, mums ir jājūtas aicinātiem būt dialoga veidotājiem, izlīgšanas veicinātājiem un pacietīgiem tikšanās civilizācijas būvētājiem – sacīja Francisks. Kungs grib, lai mēs būtu lēnprātīgi mīlestības Evaņģēlija sējēji – viņš uzsvēra. "Kristīgās saimes vidū esiet tie, kuri, raugoties uz 'ikviena mierinājuma Dievu' (2. Kor 1, 3), dziedē pagātnes rētas, pārvar aizspriedumus un šķelšanās, nes visiem cerību, ejot plecu pie pleca ar nekatoļu brāļiem un māsām."

Svētais tēvs atgādināja, ka vairakkārt ir piedalījies dažādos ļoti svarīgos pasākumos arī kopā ar nekatoļiem. Viņš minēja lūgšanas par mieru Svētajā zemē tikšanos Vatikāna dārzos, tikšanos ar bēgļiem Lesbas salā, Bari rīkoto dialoga tikšanos par mieru Tuvajos Austrumos. "Es jūtu, ka mums no Augšas norādītais ceļš sastāv no lūgšanas, pazemības un tuvākmīlestības", viņš uzsvēra.

Pāvests mudināja Austrumu ritu Baznīcu bīskapus pāri visam atbalstīt vienam otru mīlestībā. Tad, kad mēs kopā noliecamies pār brāli, kas cieš, kad kopīgi kļūstam tuvākie tam, kurš cieš no vientulības un nabadzības, kad centrā nostādām atstumto, piemēram, bērnus, kuri neredz gaismu, jauniešus, kuriem pietrūkst cerības, ģimenes, kuras draud izjukt, slimos vai atstumtos sirmgalvjus, mēs kopā jau ejam pa mīlestības, kas dziedē šķelšanās, ceļu. Tādā veidā mēs sagatavojamies kopā apdzīvot vienīgās Debesis, uz kurām esam aicināti.

Francisks atgādināja, ka debesīs Kungs mums neprasīs norēķinu par to, kādas un cik teritorijas ir palikušas mūsu jurisdikcijā, pat ne to, kādu ieguldījumu būsim devuši savas nacionālās identitātes attīstīšanā. Viņš mums prasīs, cik mēs būsim bijuši spējīgi mīlēt savu tuvāko, katru tuvāko, un sludināt pestīšanas Evaņģēliju tiem, kurus satikām savā dzīves ceļā. "Lūgsim žēlastību to vēlēties", mudināja pāvests. Tikai mīlot, varam atrast prieku un izplatīt cerību. Kad mīlam, tad sekundārās lietas, kurām vēl esam piesaistījušies, nostājas sekundārā plāksnē, bet priekšplānā izvirzās Dievs un tuvākais. Tas ir vienīgais, kas paliek mūžam.