2019.08.15 Angelus 2019.08.15 Angelus 

Pāvests: Šodien raugāmies uz Mariju un redzam mērķi

Šīsdienas Evaņģēlijā, Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos, Vissvētākā Jaunava lūdzas, sakot: “Augsti slavē Kungu, mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā” (Lk 1,46-47). Pāvests Francisks, kurš kopā ar ticīgajiem skaitīja lūgšanu “Kunga eņģelis”, aicināja pakavēties pie diviem darbības vārdiem Jaunavas Marijas lūgšanā – pie “slavē” un pie “gavilē”.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 “Cilvēks gavilē tad, kad notiek kaut kas tik skaists, ka nepietiek ar iekšēju prieku vien, bet laimi gribas izteikt ar visu ķermeni,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka Marijas gavilēm ir Dieva dots iemesls. “Kas zina, vai arī mums ir gadījies gavilēt Kunga dēļ,” minēja Francisks, “vai ir gadījies gavilēt sasniegtu rezultātu dēļ, skaistas ziņas dēļ, bet Marija mūs šodien māca gavilēt Dievā, jo Viņš dara “lielas lietas” (sal.49).

Par “lielām lietām” Marijas lūgšanā vēstī otrs darbības vārds – “slavēt”. Slavēt, nozīmē izcelt realitāti tās lieluma, tās skaistuma dēļ... Marija izceļ Kunga lielumu, slavē to, sakot, ka Viņš patiešām ir liels. “Dzīvē ir svarīgi meklēt lielas lietas,” sacīja Francisks, pretējā gadījumā pazūdam daudzos sīkumos.” Svētais tēvs atgādināja:

 “Marija mums rāda, ka tad, ja vēlamies, lai mūsu dzīve būtu skaista, pirmajā vietā ir jāliek Dievs, jo tikai Viņš ir liels. Cik bieži savā dzīvē sekojam mazvērtīgām lietām: aizspriedumiem, dusmām, sāncensībai, skaudībai, pārmērīgiem materiālajiem labumiem... Cik dzīvē daudz zemiskuma! Marija šodien aicina pacelt skatienu uz “lielajām lietām”, ko Kungs viņā ir darījis.”

Pāvests apgalvoja, ka šodien patiešām svinam “lielas lietas”:

 “Marija ir uzņemta debesīs. Maza un pazemīga, viņa ir pirmā, kas saņem visaugstāko godību. Viņa, cilvēciska būtne, sasniedz mūžību dvēselē un miesā. Tieši tur viņa mūs gaida kā māte, kura mājās gaida pārejam savus bērnus. Dieva tauta viņu piesauc kā “debesu durvis”. Mēs atrodamies ceļā, esam svētceļnieki, kas iet uz mājām tur, augšā. Šodien raugāmies uz Mariju un redzam mērķi. Redzam, ka viena radība ir uzņemta augšāmcēlušā Jēzus Kristus godībā, un šī radība nevarēja būt neviens cits, kā viņa, Pestītāja Māte. Redzam, ka paradīzē kopā ar Kristu, jauno Ādamu, ir arī viņa, Marija, jaunā Ieva, un tas dod mierinājumu un cerību mūsu svētceļojumam šīszemes virsū.”

Pāvests teica, ka Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir atgādinājums visiem, jo īpaši tiem, kurus māc šaubas un skumjas, un kuri dzīvo ar zemu nolaistu skatienu. Svētais tēvs pamudināja:

“Raudzīsimies uz augšu, debesis ir atvērtas, tās nevieš bailes un nav arī pārāk tālas, jo uz debesu sliekšņa stāv māte, kura mūs gaida. Viņa ir Debesu Karaliene un mūsu māte. Viņa mūs mīl, mums uzsmaida un rūpējas par mums. Tāpat kā katra māte, viņa saviem bērniem vēl vislabāko un mums saka: “Jūs esat dārgi Dieva acīs. Jūs neesat radīti pasaules sīkumiem, bet gan lielajam priekam debesīs”.”

Francisks aicināja ļaut Dievmātei ņemt mūs aiz rokas. “Ikreiz, kad rokās paņemam Rožukroni un lūdzamies, mēs speram soli pretim dzīves lielajam mērķim,” piebilda Svētais tēvs. Viņš aicināja ļauties skaistuma valdzinājumam, neļaut sevi izsūknēt dzīves sīkumiem, bet izvēlēties debesu lielumu. Uzrunas beigās pāvests aicināja lūgties “Svētā Jaunava, Debesu durvis, palīdzi mums ik dienas ar uzticību un prieku raudzīties tur, kur atrodas mūsu īstās mājas!”

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” pāvests izteica savu garīgo tuvību vairākām Dienvidāzijas zemēm, kuras ir skāruši musonu lieti. Viņš apliecināja, ka lūdzas par dabaskatastrofas upuriem un izkaisītajiem, par visām ģimenēm, kas ir palikušas bez pajumtes.

Francisks pieminēja arī, ka šodien Čenstohovā ir pulcējušies daudzi svētceļnieki, lai svinētu gan Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, gan arī diplomātisko attiecību starp Poliju un Svēto Krēslu atjaunošanas simtgadi.

Svētā tēva sveicienus saņēma arī klātesošie svētceļnieki no Itālijas un citām pasaules valstīm. Francisks ar lūgšanu aicināja pavadīt žestu, ko gatavojās paveikt, proti, viņš pasvētīja apmēram 6000 Rožukroņu, kas tiks nosūtīti ticības brāļiem un māsām Sīrijā. Šie Rožukroņi tiks izdalīti kā pāvesta tuvības zīme, jo īpaši tām ģimenēm, kas karā ir zaudējušas tuviniekus. “Lūgšana, kas tiek skaitīta ticībā, ir spēcīga!” atgādināja pāvests, un aicināja skaitīt Rožukroni par mieru Tuvajos Austrumus un visā pasaulē.

15 augusts 2019, 18:28