Četras laba kristieša raksturiezīmes
Jānis Evertovskis – Vatikāns
"Un viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām", lasām Apustuļu darbu grāmatā (2, 42). Šeit ir runa par pirmajiem kristiešiem, par Jeruzalemes Baznīcu, ko pāvests nodēvēja par "brālības ikonu". Viņš norādīja, ka šī Baznīca ir paraugs katrai kristiešu kopienai. Ticīgo kopiena, atšķirībā no laicīgās sabiedrības, izslēdz individuālismu, lai veicinātu dalīšanos un solidaritāti, jo Kristības žēlastība mums atklāj to, ka starp brāļiem Kristū pastāv vitāla saikne. Pirmie kristieši pieņem viens otru kā Dieva saimes locekļus. Viņu starpā valda koinonia jeb mīlestības sadraudzība, kas izpaužas ļoti konkrētā veidā.
Francisks atgādināja, ka pēc Vasarsvētkiem, kad Svētais Gars jaudīgā veidā izlējās pār pirmo kristiešu kopienu, aptuveni trīs tūkstoši cilvēku pievienojās Baznīcai jeb kļuva par šīs brālības locekļiem. Viņi pieņēma Kristus pestīšanas priecīgo vēsti. Brālība ir "ticīgo habitat un evaņģelizācijas darba ekleziālais ieraugs", sacīja Svētais tēvs. Šo brāļu un māsu Kristū ikdienas dzīve, pateicoties ticības siltumam un Svētā Gara dāvanai, kļuva par dzīvā Kristus atklāšanās "telpu". Šī atklāšanās notika caur ar apustuļu starpniecību veiktajām zīmēm un brīnumiem. To mums Apustuļu darbu grāmatā stāsta sv. Lūkass.
Kā izpaudās pirmo kristiešu sadzīve? "Un viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām" (Apd 2, 42). Kristieši nemitīgi klausās didahi, tas ir, apustuļu mācību. Viņi piekopj augstas kvalitātes savstarpējās attiecības, daloties garīgajos un materiālajos labumos. Viņi svin Euharistiju un uztur dialogu ar Dievu, lūdzoties. Pāvests piebilda, ka, lūk, tā rīkojas kristieši. Tie ir konkrēti ticīgo dzīves elementi. Francisks arī uzsvēra, ka kristietī nav vietas egoismam.
Turpinājumā pāvests norādīja, ka, saskaņā ar Apustuļu darbu grāmatas mācību, kristiešus raksturo tuvība un vienotība. Viņi rūpējas viens par otru, nevis aprunā otru. Viņš cenšas viens otram palīdzēt. Tātad, Kristības žēlastība atklāj ciešo saikni starp brāļiem Kristū, kuri ir aicināti dalīties, identificēties ar otru un dot "atbilstoši katra vajadzībām" (Apd 2, 45). Francisks paskaidroja, ka runa ir par nesavtību, palīdzēšanu, rūpēm par otru, slimnieku apmeklēšanu, atbalstu trūkumcietējiem un tiem, kuriem ir vajadzīgs mierinājums. Tā ir brālība, kas ir raksturīga Baznīcai. Tādā veidā Baznīca var piekopt patiesu un autentisku liturģisko dzīvi.
Katehēzes noslēgumā pāvests aicināja lūgt Svēto Garu, lai Viņš palīdz mūsu kopienām būt par tādām vietām, kurās tiek pieņemta un piekopta jaunā dzīve, žēlsirdības un solidaritātes darbi, par vietām, kur liturģijas svinības ved uz satikšanos ar Dievu un aizvien dziļāku vienotību ar brāļiem un māsām, par vietām, kas kļūtu par atvērtām durvīm uz debesu Jeruzalemi.
Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests darīja zināmu, ka šī ir pēdējā vispārējā audience pirms vasaras pārtraukuma. Šodien tā notika vienlaikus divās vietās – Svētā Pētera laukumā un Pāvila VI zālē, kur bija pulcējušies slimnieki. Tā kā ārā ir ļoti karsti, tad slimniekiem labāk atrasties iekšā, kur tie ir pasargāti no karstuma – sacīja Francisks. Viņš atgādināja arī to, ka piektdien Baznīca svinēs Jēzus Sirds svētkus un mudināja visus raudzīties uz šo Sirdi un tai sekot. Svētais tēvs aicināja lūgties par viņu un visiem priesteriem, lai katrā viņu darbībā atspoguļotos Kristus mīlestība.
