Pāvesta vizīte Sofijā Pāvesta vizīte Sofijā 

Pāvests: Lai Bulgārija ir tilts un tikšanās vieta!

Bulgārijā - «Rožu zemē» daudzi ticīgie izgāja cauri pārbaudījumu ērkšķu mūrim, lai izplatītu Evaņģēlija patīkamo smaržu, teica pāvests Francisks.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pāvests Franciks ir ieradies Bulgārijā. Svētdien, 5. maijā plkst. 8.48 Itālijas aviokompānijas Alitalia lidmašīna Airbus 321 nolaidās Sofijas starptautiskajā lidostā. Franciska divu dienu vizītes moto ir vārdi no Jāņa XXIII enciklikas «Miers virs zemes», un tā notiek Andželo Džusepes Ronkalli zīmē. 2002. gada maijā Bulgāriju apmeklēja Jānis Pāvils II.

Pie lidmašīnas trapa pāvestu sagaidīja Bulgārijas Ministru prezidents Bojko Borisovs un četri bērni, kuri viesim pasniedza ziedus. Sasveicinājies ar sagaidītājiem, Francisks devās uz Prezidenta pili, kur notika oficiālā sagaidīšanas ceremonija. 1956. gadā celtā ēka, kuras augšējā daļa nokrāsota baltā, bet apakšējā sarkanā krāsā, atrodas Sofijas centrā. Pils otrajā stāvā ir grezna «Ieroču zāle», kurā notiek oficiālās pieņemšanas. Ēkas pagalmā atrodas Svētā Jura baznīca, kas ir viena no senākajām kulta vietām Bulgārijas galvaspilsētā. Tajā var apskatīt X un XII gadsimta freskas. Osmaņu impērijas laikā baznīca tika pārveidota par mošeju. 1915. gadā Svētā Jura baznīca atguva savu agrāko skaistumu un nozīmi.

Pāvests Francisks Prezidenta pilī teica uzrunu valsts augstākajām amatpersonām, sabiedrības pārstāvjiem un diplomātiskajam korpusam. Tur notika arī Bulgārijas un Svētā Krēsla dāvanu apmaiņa un privāta tikšanās ar prezidentu Rumenu Radevu. Viņš ir matemātiķis un pirmās klases pilots. 2003. gadā ASV ieguvis inženierzinātņu bakalauru aviācijas transportā. 2016. gadā tika ievēlēts par Bulgārijas prezidentu.

Es ļoti priecājos par iespēju apmeklēt Bulgāriju, kas ir dažādu kultūru un civilizāciju tikšanās vieta, tilts starp Eiropas austrumiem un dienvidiem, atvērtas durvis Tuvajiem austrumiem, un zeme, kurā dziļi iesakņojušās kristīgās saknes, kas palīdz īstenot aicinājumu veidot tikšanās kultūru nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Šeit atšķirīgais tiek uzskatīts par bagātību un iespējām, nevis par šķelšanās iemeslu, savā pirmajā uzrunā teica Francisks. Viņš apsveica valsts amatpersonas un pateicās prezidentam par uzaicinājumu. Pāvests sveica Bulgārijas pareizticīgo Baznīcas patriarhu un metropolītus, katoļu Baznīcas vadītājus, kā arī ebreju un islāma kopienas pārstāvjus.

Vizītes Bulgārijā nākamais punkts bija tikšanās ar Sofijas un visas Bulgārijas pareizticīgo Baznīcas patriarhu Neofitu un Svētās Sinodes locekļiem, kā arī Svētā Aleksandra Ņevska katedrāles apmeklējums. Šī katedrāle ir ne tikai Sofijas svarīgākais arhitektūras un vēstures piemineklis, bet arī viens no lielākajiem pareizticīgās Baznīcas dievnamiem pasaulē. Katedrāle uzcelta par godu krievu karavīriem, kas krita krievu-turku karā, kura rezultātā Bulgārija tika atbrīvota no Osmaņu okupācijas. Neobiznatiešu stila katedrāles lepnums ir svētā Aleksandra Ņevska relikvijas, daudzas unikālas ikonas un divpadsmit zvani.

Iegājis greznajā un majestātiskajā katedrālē, pāvests uz brīdi apstājās svēto brāļu Kirila un Metodija pieminekļa priekšā. Viņi tiek cildināti kā slāvu tautu apustuļi. Kirils jaunībā strādāja par bibliotekāru un filozofijas pasniedzēju Konstantinopolē, Metodijs bija provinces prefekts. 860. gadā Kirils tika sūtīts sludināt Evaņģēliju uz Krimu, savukārt Metodijs devās stiprināt ticībā Bulgārijas valdnieku. Viņi ir tulkojuši Svētos Rakstus un liturģiskos tekstus. Svētā Kirila izveidotais alfabēts vēl šodien nes viņa vārdu. Metodijs tika iesvētīts par Morāvijas un Panonijas arhibīskapu.

Uzrunājot Pareizticīgo Baznīcas patriarhu un Svētās Sinodes locekļus, pāvests norādīja uz vairākiem ekumenisma aspektiem. Viņš atgādināja, ka XX gadsimtā ļoti daudz kristiešu cieta Jēzus vārda dēļ. Tas ir asins ekumenisms! «Rožu zemē» Lieldienu notikuma liecinieki izgāja cauri pārbaudījumu ērkšķu mūrim, lai izplatītu Evaņģēlija patīkamo smaržu. Viņi izlēja asinis auglīgā un labi apstrādātā zemē, ticībā stipru ļaužu vidū. Francisks pieminēja arī svētā Jāņa Pāvila II tikšanos ar patriarhu Maksimu. Šodien mēs esam aicināti iet kopā, lai liecinātu par Kungu, jo īpaši kalpojot nabadzīgajiem un aizmirstiem brāļiem, kuros Viņš ir klātesošs. Tas ir kalpošanas nabagiem ekumenisms, skaidroja Francisks.

5. maija pusdienlaikā Svētā Aleksandra Ņevska laukumā bija sapulcējušies vairāk nekā 800 cilvēku. Kamēr pāvests klusumā lūdzās ikonas priekšā, koris dziedāja Lieldienu laikam paredzēto «Regina Coeli» mariānisko lūgšanu.

Baznīcas vēsturē, arī šeit, Bulgārijā, bija gani, kas izcēlās ar savas dzīves svētumu. Es vēlos pieminēt savu priekšgājēju, kuru jūs saucat par «Bulgārijas svēto». Runa ir par svēto Jāni XXIII, svēto ganu, kurš ir atstājis dziļas pēdas šajā zemē, kur dzīvoja no 1925. līdz 1934. gadam. Šeit viņš iemācījās novērtēt Austrumu Baznīcas tradīcijas un veidot draudzīgas attiecības ar citām kristīgajām konfesijām. Bulgārijā gūtā diplomātiskā un pastorālā pieredze bija atstājusi ļoti spēcīgu zīmi viņa sirdī. Viņš norādīja uz Baznīcas ekumeniskā dialoga nepieciešamību, kam bija nozīmīgs impulss Vatikāna II koncilā, ko sasauca Ronkalli. Savā ziņā mums ir jāpateicas šai zemei par gudro un iedvesmojošo «labo pāvestu», uzrunā pirms lūgšanas «Regina Coeli» teica pāvests.

Tikšanās noslēgumā Francisks sasveicinājās ar klātesošajiem dažādu reliģiju pārstāvjiem. Pēc tam pāvests devās uz Sofijas apustuliskās nunciatūras mītni, kas ir cieši saistīta ar Andželo Džusepes Ronkalli vārdu. Desmit gadus viņš veica apustuliskā delegāta pienākumus. 1903. gadā celtā ēka kļuva par Vatikāna sūtņa rezidenci. Komunisma režīma laikā tā tika konfiscēta un pārveidota par žurnāla «Pogled» redakcijas un izdevniecības ēku. Pēc diplomātisko attiecību ar Bulgāriju valdību atjaunošanas, Svētais Krēsls 1990. gada 6. decembrī atguva nunciatūras mītni. Šodien tajā izveidots muzejs, kura eksponāti stāsta par Ronkalli dzīvi un darbību šajā Balkānu valstī.

Pēc pusdienām un īsas atpūtas pāvests Francisks panorāmas automašīnā devās uz Kņaza Aleksandra I laukumu, kur vadīja svētdienas dievkalpojumu.

Pirmdien, 6. maijā pāvestam paredzēts bēgļu nometnes apmeklējums, kas ierīkota vienā no Sofijas bijušajām skolām. Dienas lielāko daļu Francisks pavadīs Rakovskas pilsētā, kas atrodas Bulgārijas dienvidos. Svētās Jēzus Sirds baznīcā pāvests vadīs dievkalpojumu, kura laikā 242 bērni saņems Pirmo svēto Komūniju. Viņam paredzētas tikšanās ar bīskapiem un katoļu kopienu, kā arī piedalīšanās lūgšanas par mieru pasākumā. Tajā klātesoši būs arī dažādu kristīgo konfesiju un reliģiju pārstāvji.

Otrdien, 7. maijā Francisks apmeklēs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētu Skopje. Pāvestam paredzēta ekumeniska tikšanās ar jauniešiem, kā arī ar priesteriem un konsekrētajām personām. Viņš vadīs dievkalpojumu un apmeklēs mātes Terēzes māju, kas uzcelta uz 1963. gadā notikušajā zemestrīcē sagruvušās baznīcas pamatiem. Šajā baznīcā tika nokristīta nākamā Kristus mīlestības misionāre.

05 maijs 2019, 14:04