Pāvests Francisks aicina veidot integrējošu sabiedrību
Silvija Krivteža - Vatikāns
Francisks pauda prieku par iespēju apmeklēt šo skaistu zemi, ejot svētā Jāņa Pāvila II pēdās, un uzsvēra, ka vizīte notiek laikā, kad Rumānija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Uzrunā pāvests atgādināja, ka vairākus gadu desmitus valstī valdīja komunistiskais režīms, kas apspieda reliģijas brīvību un radīja ekonomisko stagnāciju. Šodien Rumānija cenšas īstenot demokrātisku projektu, iesaistot politiskos un sociālos spēkus, lai tiktu atzītas tiesības uz reliģisko brīvību un panākta sabiedrības integrācija. Ir veikti daudzi svarīgi soļi, tomēr jāatzīst, ka jaunā laikmeta pārmaiņas kopā ar pozitīvajiem sasniegumiem ir radījušas arī šķēršļus, kas traucē sociālās stabilitātes nodrošināšanu, teica pāvests.
Francisks norādīja uz migrācijas krīzes dramatiskajām sekām. Miljoniem cilvēku ir spiesti atstāt mājas un valsti, lai meklētu labākus dzīves un darba apstākļus citās zemēs. Daudzi ciemati ir palikuši tukši. Pāvests apliecināja cieņu tiem Rumānijas pilsoņiem, kuri ar savu kultūru un darbu bagātina valstis, kuras tos ir uzņēmušas. Lai pārvarētu ar migrāciju saistītos izaicinājumus ir nepieciešams iet kopā un veicināt kopējo labumu, un tas pieprasa drosmi un atvērtību. Šodien ir jāveido sabiedrība, kas vājos un nabagus neuzskatītu par nevēlamiem, bet palīdzētu tiem integrēties, apzinoties katra cilvēka cieņu un fundamentālās tiesības. Šī uzdevuma veikšanā nozīmīga loma pieder kristiešu kopienām, kas veido draudzīgas attiecības un stiprina sadarbību. Katoliskā Baznīca vēlas dot savu ieguldījumu sabiedrības veidošanā, būt par harmonijas, cerības un vienotības zīmi, kalpot cilvēkiem un veicināt kopējo labumu, sadarbojoties ar valsts amatpersonām, citām Baznīcām un visiem labas gribas cilvēkiem. Baznīca nav svešiniece, bet aktīva dalībniece sabiedrības veidošanā, uzsvēra pāvests. Uzrunas noslēgumā Francisks rumāņu tautai novēlēja mieru un labklājību un deva tai savu apustulisko svētību.
