Cilvēka dzīvība ir svēta un neaizskarama
Jānis Evertovskis – Vatikāns
"Jā, dzīvībai. Rūpēties par dārgo dzīvības dāvanu, kad tā ir trausla", ir minētās tikšanās temats. Uzrunā Francisks norādīja, ka tā sauktā "atkritumu kultūra" trauslās būtnes nereti uzskata par "dzīvei nepiemērotām" būtnēm. Tomēr neviens cilvēks nekad un nekādu apstākļu dēļ – ne vecuma, ne veselības stāvokļa, ne kādu citu iemeslu dēļ nevar būt "nepiemērots dzīvei". Pāvests atgādināja par ciešo saikni, kāda pastāv starp bērnu un māti, kura viņu nes savā klēpī. Starp šīm divām būtnēm pastāv reālas un ļoti ciešas attiecības. Starp tām notiek komunikācija jau kopš ieņemšanas pirmā brīža, tādējādi veicinot savstarpēju piemērošanos, un šī komunikācija pastāv visu laiku, kamēr bērns aug un attīstās.
Francisks atzina, ka ar mūsdienu tehnoloģijām jau pirmajās nedēļās ir iespējams diagnosticēt dažādas deformācijas vai pataloģijas, kā rezultātā sievietēs un pāros var tikt iesēta mazdūšība, tomēr neviens nevar droši pateikt, kāds būs iznākums. Veicot pirmsdzemdību diagnostiku, var tikt uzrādīta kāda pataloģija, bet beigu beigās bērns piedzimst vesels.
Viena lieta medicīnā ir droša – turpināja pāvests. Ja, veicot pirmsdzemdību diagnostiku, bērnam tiek konstatēta kāda pataloģija, viņu var ārstēt.
Svarīgi, lai sievietes un pāri zinātu par ārstēšanās iespējām un lai viņiem tās tiktu dotas. Bez tam, ir būtiski, lai mediķiem būtu skaidrs ne tikai dziedināšanas mērķis, bet arī, lai viņi skaidri apzinātos, ka katra cilvēka dzīvība ir svēta, kuru vienmēr pienākas aizstāvēt.
Uzrunā Svētais tēvs pieskārās arī to bērnu aprūpes nozīmei, par kuriem, saskaņā ar iegūtajiem medicīniskajiem datiem, ir skaidrs, ka viņi mirs uzreiz vai drīz pēc piedzimšanas. Mums varētu likties, ka šāda aprūpe būtu lieka resursu izšķiešana un nevajadzīgu ciešanu sagādāšana vecākiem. Tomēr, paskatoties vērīgi, varam saskatīt šo pūliņu īsto nozīmi – sacīja pāvests. Tas ir mīlestības pilnveides ceļš, ko ģimenei nākas veikt. Šis bērns tiks mīlēts un paliks uz mūžiem kā viņu dzīves sastāvdaļa.
Francisks norādīja, ka mūsdienu kultūra, diemžēl, neatzīst šādu pieeju. Sabiedrībā dominējošās bailes no trausluma un invaliditātes nereti pamudina izvēlēties abortu. Taču Baznīcas mācība šai jautājumā ir skaidra, proti, cilvēka dzīvība ir svēta un neaizskarama.
Līdz ar to pirmsdzemdību diagnostikas izmantošana selektīviem mērķiem ir nepieļaujama, jo tas ir nehumānas eigēniskās mentalitātes izteiksmes veids, kura rezultātā vecākiem tiek atņemta iespēja pieņemt un mīlēt savus vājākos bērnus.
Praktiskās grūtības ir nenoliedzamas, tāpēc vēl jo vairāk ļoti liela nozīme ir Baznīcas pastorālajam darbam, lai tie, kuri pieņem slimos bērnus, varētu saņemt palīdzību un atbalstu. Pāvests norādīja, ka ir jāveido tā sauktie "mīlestības tīkli", speciālas iestādes, kur pāri varētu griezties pēc palīdzības, kā arī, kur tie varētu sniegt palīdzību citām ģimenēm, kas atrodas šāda veida grūtībās. Svētais tēvs pateicās visām tām ģimenēm, mātēm un tēviem, kas ir pieņēmuši trauslo dzīvību un tagad sniedz atbalstu un palīdzību citām ģimenēm. Tā ir "mīlestības liecība", viņš uzsvēra. Tā ir "dāvana pasaulei".
