Francisks Bulgārijā: "Kristieši" ir mūsu uzvārds
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests paskaidroja:
“Pieņemt Pirmo Komūniju, nozīmē vēlēties ik dienas būt aizvien vienotākiem ar Jēzu, augt draudzībā ar Viņu, un vēlēties, lai arī citi varētu baudīt prieku, ko Viņš mums grib dāvāt. Jūs Kungam esat nepieciešami, lai varētu īstenot brīnumu, proti, ar Viņa doto prieku sasniegt daudzus savus draugus un ģimenes locekļus.”
Pāvests paskaidroja, ka Jēzus ir paveicis milzīgu mīlestības darbu, lai atpestītu visu laiku cilvēci. Trīs dienas Viņš palika kapā, taču, kā zinām no apustuļu un daudzu citu liecinieku teiktā, Dievs Tēvs, kas ir Jēzus un arī mūsu Tēvs, piecēla Viņu no mirušajiem. Un tagad Jēzus ir dzīvs un ir kopā ar mums, tāpēc šodien varam Viņu sastapt Euharistijā. Mēs Viņu neredzam ar miesas acīm, bet redzam ar ticības acīm.
Atgādinājis Jāņa Evaņģēlija fragmentu par to, kā Jēzus pavairo piecas maizes un divas zivis, paveicot brīnumu, ko uzsāka no bērna rokām, ar kurām tika atnests tas, kas viņam piederēja, Francisks vērsās pie bērniem ar Lieldienu sveicienu “Kristus ir augšāmcēlies!” Viņš paskaidroja, ka šis sveiciens ir mūsu, kristiešu, Jēzus mācekļu, prieka izteiksme, jo Viņš, kas uz krusta atdeva dzīvību mīlestības dēļ, lai sagrautu grēku, ir augšāmcēlies un darījis mūs par Dieva Tēva pieņemtajiem bērniem. Viņš ir dzīvs un vienmēr klātesošs mūsu vidū.
Pāvests atzīmēja, ka tērpušies baltajās drēbēs, bērni ir sagatavojušies svētkiem, un Pirmā svētā Komūnija ir svētki, kuros svinam Jēzu, kurš ir vēlējies vienmēr palikt mums blakus un nekad no mums nešķirsies. Francisks atgādināja:
“Svētki ir iespējami, pateicoties mūsu vecākiem, mūsu vecvecākiem, mūsu ģimenēm un mūsu kopienām, kas ir palīdzējušas augt ticībā.”
Ceļā, kas ved pie tikšanās ar Jēzu un pie Viņa pieņemšanas savās sirdīs, bērnus ir pavadījuši priesteri un katehēti. Pāvests apliecināja prieku kopā ar viņiem dalīties šai lielajā notikumā. Viņš izteica pārliecību, ka bērni to nekad neaizmirsīs.
Svētais tēvs atzīmēja, ka visiem klātesošajiem ir patiešām liela diena, kurā valda draudzības gars, prieka un brālīguma gars, kā arī vienotības gars citam ar citu un ar visu Baznīcu, kas Euharistijā jo īpaši pauž brālīgu komūniju starp visiem saviem locekļiem.
Pāvests pamudināja vienmēr lūgties ar tādu pašu entuziasmu un prieku, kāds valda šodien. Pie tam, Francisks aicināja atcerēties, ka Pirmā Komūnija nav pēdējā, un ka Jēzus mūs gaida vienmēr. Tāpēc izskanēja novēlējums, lai šodiena kļūst par daudzu citu Komūniju sākumu, lai bērnu sirdis vienmēr būtu tādas, kādas tās ir šodien, svētkos. Lai tās būtu pilnas ar prieku un jo īpaši, ar pateicību.
Pirms izdalīt Komūniju zem maizes un vīna zīmēm 245 bērniem, pāvests aicināja nedomāt ne par ko citu, bet klusumā saņemt Kristus miesu gan šodien, gan arī visās nākamajās reizēs un pirms nākt to saņemt, piedot arī tiem, ar kuriem, iespējams ir noticis strīds.
Pāvestam iepretim izveidojās gara bērnu rinda. Tā bija pirmā reize, kad Francisks sava apustuliskā ceļojuma laikā administrē Pirmo svēto Komūniju bērniem. Pēc Sofijas-Plovdivas diecēzes bīskapa Georgija Ivanova Jovčeva uzrunas, pāvests deva savu svētību un pateicās visiem klātesošajiem, sākot no bīskapiem līdz ģimenēm, kā arī tiem, kuri slimības, vai vecuma nespēka dēļ nevarēja ierasties. Svētā tēva pateicība bija adresēta arī Bulgārijas valsts autoritātēm un visiem, kas palīdzēja sagatavot šo vizīti. Ceremonijas beigās pār klātesošajiem tika izkaistītas baltu rožu ziedlapiņas.
