Pāvests: Mums visiem ir nepieciešama Dieva piedošana
Silvija Krivteža - Vatikāns
Turpinot katehēzi par Kunga lūgšanu, Francisks šoreiz skaidroja lūgumu piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem (Mt 6,12). Mums ir vajadzīga ne tikai maize, bet arī piedošana. Maize un piedošana mums ir vajadzīga katru dienu. Svētais tēvs skaidroja, ka kristietis lūdz Dievu, lai tiktu piedoti viņa parādi. Tā ir katras lūgšanas būtība. Pat ja mēs būtu perfekti un kristāldzidri, mēs paliekam bērni, kuri visu saņem no sava Tēva. Visbīstamākais netikums ir lepnība. Cik bieži esam domājuši, ka Dieva priekšā ar mums viss ir kārtībā.
Pāvests citēja līdzību par diviem cilvēkiem, kuri iegāja svētnīcā lūgties. Viens no viņiem, lepnības pārņemts, domāja, ka lūdzas, bet patiesībā lielīja pats sevi Dieva priekšā. Savukārt muitnieks, kuru visi uzskatīja par lielu grēcinieku, apstājās uz svētnīcas sliekšņa un paļāvās uz Dieva žēlsirdību. Jēzus saka: «Viņš aizgāja uz savām mājām attaisnots». Šis cilvēks saņēma piedošanas un pestīšanas žēlastību.
Uzrunas turpinājumā pāvests skaidroja, ka ir grēki, kurus redzam, un ir grēki, kurus neredzam. Pirmie no tiem rada troksni un ieļaunojumu, bet otrie iesakņojas sirdī un mēs pat neapzināmies to klātbūtni. Vissmagākais grēks ir lepnība, kas bieži inficē arī ticīgos ļaudis. Lepnības grēks šķeļ kopienu, ievaino un pazemo citus. Tāds cilvēks uzskata pārējos par zemākiem, iedomājas, ka ir līdzīgs Dievam.
«Dieva priekšā mēs visi esam grēcinieki», vēlreiz atkārtoja pāvests. Katrs no mums ir aicināts nožēlot savus grēkus. Svētais Jānis pirmajā Vēstulē raksta: «Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, tad mēs sevi piekrāpjam, un mūsos nav patiesības» (1 Jņ 1,8). Mēs esam parādnieki tā iemesla dēļ, ka savā dzīvē esam saņēmuši ļoti daudz – dzīvību, tēvu un māti, draudzību, mīlestību, spējas, dabas skaistumu. Pat ja nākas piedzīvot rūgtus un smagus brīžus, mums ir jāatceras, ka dzīve ir žēlastība, dāvana, brīnums, ko Dievs izcēlis no nebūtības.
Mēs esam parādnieki arī tāpēc, ka spējam mīlēt. Mīlestība ir dāvana. Neviens no mums nespīd ar savu gaismu. Pāvests norādīja uz mysterium lunae, kas skar ne tikai Baznīcas, bet arī katra ticīgā identitāti. Ja tu mīli, tas nozīmē, ka tev kāds uzsmaidīja, kad biji bērns, un iemācīja tevi atbildēt ar smaidu. Ja tu mīli, tas nozīmē, ka kāds, kas tev bija blakus, uzmodināja tavā sirdī mīlestību, palīdzot tev saprast, ka tā ir mūsu dzīves jēga.
Francisks ieteica uzklausīt to cilvēku liecības, kuri savā dzīvē ir kļūdījušies, piemēram, ieslodzīto, notiesāto, atkarībās nonākušo. Un atklāsim mysterium lunae – tumsas noslēpumu. Mēs mīlam, jo esam mīlēti, piedodam, jo mums tika piedots. Ja kāds nav saņēmis saules gaismu, kļūst auksts un nejūtīgs. Neviens no mums nespēj mīlēt Dievu tā kā Viņš mūs mīl. Pāvests aicināja pacelt skatienu uz krustu, lai dziļāk apzinātos disproporciju: Jēzus pirmais mūs mīlēja un mīl vienmēr. Un kā ir ar mums? «Tāpēc lūgsimies: Kungs, pat vissvētākais starp mums bija un ir Tavs parādnieks. Tēvs, apžēlojies par mums visiem!» - ar šiem lūgšanas vārdiem pāvests noslēdza katehēzes mācību.
Tikšanās noslēgumā Svētais tēvs uzrunāja atsevišķas svētceļnieku grupas, atgādinot, ka tuvojas Palmu svētdiena, kas mūs ievedīs Kunga ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. Atvērsim savas sirdis Dieva mīlestībai, kas «nav saudzējis savu Dēlu, bet par mums visiem to ir atdevis» (Rom 8, 32), aicināja pāvests.
Francisks apsveica Itālijas konsekrētās dzīves institūtu priekšnieku apvienības rīkotās sanāksmes dalībniekus, Romas augstskolu studentus, dažādu draudžu un ekleziālo kopienu pārstāvjus, ģimenes, jauniešus, vecos ļaudis, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Pāvests norādīja, ka Lielā gavēņa ceļš tuvojas noslēgumam. Prieka un cerības pilni, sagatavosim savas sirdis Lieldienu noslēpuma svinēšanai, aicināja pāvests.
«Žēlsirdības dāvanu došana palīdz pārtraukt dzīvošanu, krājot tikai sev vienam, sevi mānot, ka tādā veidā nodrošinām sev nākotni, kura patiesībā nepieder mums» - 10. aprīlī mikroblogošanas vietnē Twitter raksta pāvests Francisks.
