Francisks Marokā: aicinājums celt solidārāku, godīgāku pasauli

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Viņa Augstība pāvestu pavadīja uz goda viesu zāli, kur viņam kā viesmīlības zīme tika pasniegtas dateles un mandeļu piens. Vēlāk  viesu un sagaidītāju korteža pārvietojās uz apmēram 10 kilometrus attālo Hasana II Torni. 44 metrus augsto, XII gadsimta beigās būvēto kvadrātveida torni apjož liels laukums ar kolonnām, kuras izpostīja XX gadsimta 60. gados notikusī zemestrīce. Laukumā var atrasties ap 20 tūkstoši cilvēku. Šeit notika oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Pāvests uzrunāja karali, Marokas tautu, valsts autoritātes, civilās sabiedrības pārstāvjus un diplomātisko korpusu.

Francisks izteica prieku par to, ka var apmeklēt šo zemi, kas ir senu civilizāciju un apbrīnojamas vēstures lieciniece. Viesis pateicās karalim Muhamedam VI par uzaicinājumu šeit ierasties, par to, ka ir dota iespēja veicināt dialogu starp reliģijām brīdī, kad aprit 800 gadi, kopš svētā Asīzes Franciska un sultāna Al Malika Al Kamila tikšanās. “Šis pravietiskais notikums rāda, ka drosme tikties un sniegt pretim roku ir harmonijas un miera ceļš tur, kur ekstrēmisms un naids kalpo par šķelšanās un sagrāves faktoriem,” teica pāvests. Viņš novēlēja, lai savstarpēja cieņa un sadarbība stiprina draudzības saites, lai dažādās kopienas var sagatavot labāku nākotni nākamajām paaudzēm.

Maroka kalpo par tiltu starp Āfriku un Eiropu. Pāvests šeit aicināja vienot pūliņus, lai piešķirtu jaunu impulsu solidārākas, godīgākas pasaules celtniecībai, kurā tiktu respektētas un par bagātību atzītas katras personas un katras tautas specifiskās īpašības. Francisks kā būtisku izcēla atvērtas, plurālas un solidāras sabiedrības celtniecību, kas ir gatava attīstīt nemitīgu kultūras dialogu, sadarboties, iepazīt citam citu. Fanātismam un fundamentālismam pāvests aicināja pretstatīt solidaritāti starp visu reliģiju ticīgajiem, par atbalsta punktu ņemot kopīgās vērtības.

Svētais tēvs izteica prieku par to, ka viņa ceļojuma programmā ir iekļauts Karaļa Muhameda VI vārdā nosauktā imamu institūta apmeklējums, tikšanās ar islāma sprediķotājiem un sprediķotājām. Šo institūtu karalis ir izveidojis ar mērķi veikt veselīgu formāciju, kas neatzīst nevienu ekstrēmisma formu. Francisks atzīmēja, ka nākamo reliģisko pavadītāju atbilstoša sagatavošana ir ļoti svarīga, ja jauno paaudžu sirdīs vēlamies atjaunot ticības patiesās jūtas.

“Mēs ticam, ka Dievs visas cilvēciskās būtnes ir radījis vienlīdzīgas tiesībās, pienākumos un cieņā, un ir aicinājis tās dzīvot kā brāļiem un māsām, izplatīt labā vērtības, žēlsirdību un mieru,” teica pāvests. “Tāpēc,” viņš uzsvēra, “sirdsapziņas un reliģiskā brīvība, kas neaprobežojas tikai ar kulta brīvību vien, bet arī ar dzīvi saskaņā ar savu reliģisko pārliecību, ir nesaraujami saistītas ar cilvēcisko cieņu.” Pāvests norādīja, ka vienmēr ir jātiecas pāriet no vienkāršas tolerances uz patiesu cieņu pret otru. Runa ir par otra atklāšanu un pieņemšanu, kā arī savstarpēju bagātināšanos attiecībās, ko iezīmē labestība un centieni atklāt to, ko varam paveikt kopā.  Tikai šādā veidā var celt tiltus starp cilvēkiem, dzīvot draudzīgā un vēl jo vairāk, brālīgā garā.

Pāvests cildināja vairākas starptautiskās iniciatīvas, kas ir notikušas Marokā, piemēram, konferenci par reliģisko minoritāšu tiesībām islāma pasaulē, tikšanos par klimatiskajām izmaiņām, par drošu migrāciju, kā arī Ekumeniskā institūta izveidi Rabātā. Īpaši Francisks izcēla konferenci par drošu migrāciju. Viņš atzīmēja, ka šodien uz visām tautām gulstas atbildība par konkrētu risinājumu rašanu, kas palīdzētu izskaust migrācijas cēloņus, to, ka daudzi cilvēki ir spiesti atstāt savu zemi, ģimeni un bieži vien nonāk marģinalizācijas un atstumtības situācijās. Pagājušā gada decembrī Marokā notikušo konferenci par drošu migrāciju pāvests nosauca par cilvēcības paraugu. Tā iestājās par to, lai migranti un bēgļi tiktu pieņemti un pasargāti, kā arī integrēti sabiedrībā. “Kad apstākļi ļaus, tie varēs lemt, vai atgriezties mājās drošā vidē, kur tiks ievērotas viņu tiesības un cieņa,” teica pāvests.

Vēršoties pie Marokas karaļa un citām valsts autoritātēm, Francisks apliecināja, ka kristieši priecājas par to, ka ir raduši savu vietu šīs zemes sabiedrībā. No savas puses, tie vēlas dot ieguldījumu Marokas kopējam labumam. Katoliskā Baznīca šeit uztur sociālās un mācību iestādes, kas ir atvērtas visu konfesiju un reliģiju ļaudīm. Vēlreiz izsakot pateicību par viesmīlīgo uzņemšanu, pāvests novēlēja, lai Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs sargā un svētī Maroku.

Pēc uzrunas pāvests apmeklēja Marokas karaļu mauzoleju, kur nolika ziedus un parakstījās viesu grāmatā, vēlāk ieradās Karaļa pilī, kur Viņa Augstība Muhameds VI iepazīstināja ar saviem ģimenes locekļiem. Sekoja vizīte jau pieminētajā Imamu formācijas institūtā.