Pope Francis presides a Mass with Priestly Ordinations Pope Francis presides a Mass with Priestly Ordinations 

Publicēts pāvesta Vēstījums 56. Pasaules lūgšanu dienai par garīgajiem paaicinājumiem

“Dieva aicinājums nav iejaukšanās mūsu brīvībā, bet piedāvājums ienākt dzīves plānā, labuma un laimes apsolījumā. Nepalieciet pret šo aicinājumu kurli,” raksta pāvests vēstījumā 56. Pasaules lūgšanu dienai par garīgajiem paaicinājumiem.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Apsolījums un risks ir divi aspekti, kurus izceļ Francisks, ievērojot Evaņģēlija fragmentu par divu mācekļu aicinājumu Galilejas krastā, kā arī nesen notikušo Bīskapu Sinodi un Pasaules Jauniešu dienas Panamā. Abi minētie notikumi Baznīcu mudina ieklausīties jauniešos un viņu vajadzībās, un mēģināt tiem sniegt konkrētas atbildes.

Tāpat kā zvejnieki Sīmanis, Andrejs, Jēkabs un Jānis, katrs ir aicināts rēķināties gan ar nogurdinošām un neveiksmīgām dienām, gan arī ar tādām, kur nogurumu un veltīgi pavadītās naktis vētrainā jūrā atalgo bagātīgs loms. Tāpat kā ikvienā aicinājumā Dievs mums dāvā tikšanās ar Viņu pārsteigumu. Viņš dāvā prieku, kas dzīvi dara piepildītu arī tad, ja tīkli paliek tukši.

“Kunga aicinājums, tātad, nav iejaukšanās mūsu brīvībā. Tas nav “krātiņš”, vai smagums, kas mums tiek uzlikts. Tieši pretēji, tā ir mīlestības pilna iniciatīva, ar kuru Dievs mums panāk pretim un aicina pievienoties lielam plānam, vēloties, lai mēs kļūtu tā dalībnieki un varētu saskatīt plašāku apvārsni un gūt bagātīgu lomu.”

Francisks piebilst, ka Dievs nevēlas, lai mūsu dzīve kļūtu par acīmredzamā cietumnieci, kas ir ieslodzīta ikdienas pieradumos un paliek inerta izvēļu priekšā, kuras varētu tai piešķirt nozīmi. Viņš nevēlas, lai dienu no dienas mēs dzīvotu ar apdzisušu iekšējo nemieru, kas mudina mūs meklēt jaunu kursu savai navigācijai un domātu, ka nekā jau tāda nav, kā labā derētu dedzīgi iesaistīties.

“Ja kādreiz Viņš mums ļauj gūt “brīnišķīgu lomu”, tad tas ir tāpēc, ka vēlas, lai mēs atklātu savu aicinājumu, kas izpaužas dažādi, un ka dzīvei nav jāpaliek sapītai bezjēdzības tīklos un visā tajā, kas anestezē sirdi. Paaicinājums ir aicinājums neapstāties krastā ar tīkliem rokās, bet sekot Jēzum pa ceļu, ko Viņš mums paredzējis iet mūsu pašu laimes un apkārtesošo labuma dēļ.”

Pāvests norāda, ka ir vajadzīga “drosme riskēt”, lai piekristu šim apsolījumam, ir vajadzīgs tāpat kā mācekļiem ezera krastā atstāt visu, kas tur mūs piesietus pie mūsu pašu nelielās laivas, neļaujot atklāt Dieva plānu. “Kad esam nolikti plašās paaicinājuma jūras priekšā, mēs nedrīkstam palikt lāpot savus tīklus,” raksta pāvests. Viņš runā par kristīgās dzīves aicinājumu, kas sākas līdz ar Kristību, attīstās ar liturģiju, lūgšanu un brālīgu dalīšanos, un prasa mīlestību uz Baznīcu, kas ir māte arī tad, kad tās sejā saskatām trausluma un grēka rievas.

Pāvests piebilst, ka kristīgā dzīve savu izteiksmi rod tais izvēlēs, kuras ne vien piešķir precīzu virzienu mūsu navigācijai, bet sniedz arī ieguldījumu Dieva valstības izaugsmei sabiedrībā.

“Tiekoties ar Kungu var sajust konsakrētās, vai priesteriskās dzīves valdzinājumu. Tas ir atklājums, kas iedvesmo un tai pašā laikā baida, jo esam aicināti kļūt par “cilvēku zvejniekiem” Baznīcas laivā caur pilnīgu sevis dāvāšanos un uzticīgu kalpojumu Evaņģēlijam un brāļiem. Šī izvēle ietver risku atstāt visu un sekot Kungam, pilnībā atvēlēt sevi Viņam, lai kļūtu par līdzstrādniekiem Viņa darbā.”

Tiem, kuri saskaras ar iekšēju pretošanos, kuri dzīvo ar nogurušu cerību, vai atrodas naidīgu sekularizācijas straumju priekšā, kur, šķiet, nav vietas Dievam un Evaņģēlijam, pāvests iesaka smelties no Marijas piemēra. Viņa ir perfekts paaicinājuma simbols.

“Nav lielāka prieka par to, kā riskēt ar savu dzīvi Kunga dēļ... Nepalieciet kurli pret Kunga aicinājumu! Ja Viņš aicina iet šo ceļu, neievilciet airus laivā, bet uzticieties Viņam! Neļaujiet sevi pārņemt bailēm, kas paralizē augsto virsotņu priekšā, ko Kungs mums piedāvā”.

Vēstījuma noslēgumā pāvests raksta, ka Marijas teiktais “jā” ir arī to cilvēku “jā”, kuri vēlas iesaistīties un riskēt, kuri vēlas likt uz spēles visu bez nevienas citas garantijas kā vien apziņas par to, ka ir apsolījuma nesēji. Lai palīdzētu jauniešiem atpazīt savu aicinājumu, Francisks pamudina visu Baznīcu, priesterus, pastorālos animatorus, izglītības darba veicējus, lai tie piedāvā uzklausīšanas un izšķirošanas iespējas, kā arī pastorālo kalpojumu jauniešiem, kas tiem palīdz atklāt Dieva plānu.

09 marts 2019, 14:41