Pēc gada būs pieeja Pija XII arhīviem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pijs XII tika ievēlēts par pāvestu pirms 80 gadiem – 1939. gada 2. martā. Uzrunā Francisks atzina, ka viņš vadīja Pētera laivu cauri vienam no visskumjākajiem un vistumšākajiem vēstures posmiem, kad plosījās Otrais Pasaules karš. Viņa darbība, protams, līdz šim jau ir tikusi pētīta, par to ir daudz diskutēts un tā ir arī pārspīlēti kritizēta. Šīs kritikas pamatā nereti ir bijuši dažādi aizspriedumi. Šodien šī pāvesta devums tiek atkal novērtēts un skatīts pareizajā gaismā. Īpaša vērība tiek piegriezta viņa pastorālajām dotībām, teoloģiskajai mācībai, askēzei un diplomātiskajai darbībai.
Pateicoties pāvesta Benedikta XVI izteiktajai vēlmei Vatikāna slepenā arhīva, Svētā Krēsla un Vatikāna vēsturisko arhīvu darbinieki jau kopš 2006. gada strādā pie Pija XII pontifikāta laikā tapušās ļoti apjomīgās dokumentācijas. Daļa no šiem dokumentiem kļuva pieejami jau Pāvila VI un Jāņa Pāvila II laikā. Francisks pateicās klātesošajiem par viņu pašaizliedzīgo darbu, kas tiek veikts, nevienam nemanot, un salīdzināja to ar cēla koka kopšanu. Šī koka zari stiepjas pretī debesīm, bet tā saknes ir stingri iestiepušās zemē. "Ja salīdzinām šo koku ar Baznīcu", turpināja Svētais tēvs, "tad redzam, ka tā ir vērsta uz debesīm, kur ir mūsu tēvija un mūsu gala apvārsnis; savukārt saknes ir laistas Vārda Iemiesošanās zemē, vēsturē, laikā." Francisks atgādināja, ka arhīva darbinieki pacietīgi strādā pie šīm saknēm un dara visu, lai uzturētu tās dzīvas, un tādējādi pat viszaļākie un visjaunākie koka zari varētu saņemt labu dzīvības sulu savai augšanai nākotnē.
Pāvests Francisks arī paziņoja, ka ir nolēmis, ka ar Piju XII saistīto arhīvu atvēršana notiks 2020. gada 2. martā, tas ir, kardināla Eudženio Pačelli ievēlēšanas par pāvestu 81. gadadienā. Svētais tēvs pauda pārliecību, ka nopietna un objektīva vēstures materiālu pētniecība ļaus pareizi un ar vajadzīgo kritiku novērtēt šī pāvesta gan panākumus, gan arī lielās grūtības un sarežģītos lēmumus, kas tika pieņemti ar lielu cilvēcisko un kristīgo gudrību, lai tumsas brīžos saglabātu iedegtu humanitāro iniciatīvu, slepenas, bet aktīvas diplomātijas un cerības liesmu. "Baznīcai nav bail no vēstures", uzsvēra Francisks. "Viņa to mīl un grib to mīlēt vēl vairāk un labāk, kā to mīl Dievs.