Pāvests Marokā: migrācijas "rēta", kas "sauc uz debesīm"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pieminot ANO Globālā pakta par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju ratifikāciju un runājot par migrāciju, pāvests norādīja, ka uz spēles tiek likts sabiedrības tēls un katras dzīvības vērtība. Līdz šim dažādās jomās ir sperti daudzi svarīgi soļi, tomēr nedrīkstam aizmirst, ka mūsu tautu progresu nevar mērīt, ņemot vērā tikai tehnoloģisko vai ekonomisko attīstību. Progress ir atkarīgs īpaši no spējas prast ļauties aizkustinājumam un just līdzi tiem, kuri klauvē pie mūsu durvīm un ar savu skatienu atmasko mūsu viltus dievekļus, kuri mūs paverdzina. "Cik tuksnešaina un neviesmīlīga kļūst pilsēta, kad tā pazaudē šo spēju just otram līdzi! Sabiedrība bez sirds… sterila māte. Jūs neesat marģinalizēti, jūs esat Baznīcas sirds centrā", apliecināja Svētais tēvs.
Uzrunā Francisks aplūkoja četrus darbības vārdus – uzņemt, aizstāvēt, veicināt un integrēt, lai tie, kuri grib palīdzēt konkrēti un reāli īstenot minēto paktu, varētu tā vietā, lai klusētu, gudri iesaistīties, tā vietā, lai izolētu, sniegt palīdzību, tā vietā, lai pamestu, varētu būvēt. Šie četri termini ir kā atsauces punkts visiem – uzsvēra pāvests. Šie pūliņi attiecas uz mums visiem. Mēs varam darboties atšķirīgos veidos, bet jādarbojas ir visiem. Mēs visi esam vajadzīgi, lai nodrošinātu cienīgāku, drošāku un stabilāku dzīvi.
"Uzņemt" vispirms nozīmē dot migrantiem un bēgļiem plašākas iespējas droši un legāli ierasties jaunajās mītnes zemēs – skaidroja Francisks. Viens no galvenajiem Globālā pakta mērķiem ir likumīgu migrācijas kanālu paplašināšana. Tas ir svarīgi tādēļ, lai pasargātu viņus no "cilvēka miesas tirgoņiem".
"Aizstāvēt" nozīmē nodrošināt migrantu un bēgļu tiesību un cieņas aizsardzību neatkarīgi no viņu migranta statusa. Šāda aizsardzība ir jānodrošina visu migrācijas ceļu garumā. Šie ceļi nereti pārvēršas par vardarbības un dažāda veida izmantošanas skatuvēm. Pāvests atgādināja, ka ir būtiski, lai visiem tiktu nodrošināta medicīniskā, psiholoģiskā un sociālā palīdzība.
"Veicināt" nozīmē panākt, lai visi – gan migranti, gan vietējie ļaudis – varētu atrasties drošā vidē un sevi vispusīgi attīstīt. Francisks paskaidroja, ka veicināšana sākas ar otra cilvēka vērtības atzīšanu. Neviens nav "zemē metams", katrs nes sev līdzi personīgu, kultūras un profesionālo bagātību, ar kuru var dot ļoti daudz tai vietai, kur viņš atrodas. Šajā kontekstā pāvests pieskārās ne tikai ieguldījumam, ko var sniegt migranti, jebkādas diskriminācijas un ksenofobijas nepieļaušanai, vietējās valodas apguves nozīmei, atbildības sajūtas veicināšanai migrantos, bet arī jautājumam par to, lai cilvēkam vispār nebūtu jādodas emigrācijā. "Neaizmirsīsim", uzsvēra Francisks, "ka migrantu un viņu cilvēciskās cieņas veicināšana sākas arī no viņu izcelsmes kopienām – tur, kur līdz ar tiesībām emigrēt jābūt garantētām arī tiesībām nebūt spiestam emigrēt, tas ir, garantētām tiesībām dzīvot cilvēka cienīgas dzīves apstākļos savā zemē".
"Integrēt" nozīmē pielikt pūliņus tādiem procesiem, pateicoties kuriem tiktu vienlaikus novērtēts gan kopienas, kas migrantus uzņem, gan arī migrantu kopienas kultūras mantojums. Pāvests atzina, ka nav viegli atvērties kultūrai, kas mums ir sveša, un atgādināja, ka integrēšana tomēr saistās ar prasību, lai mēs neļautu vadīt sevi bailēm un ignorancei.
Uzrunas noslēgumā Francisks apliecināja, ka Baznīca atzīst, kādas ciešanas nākas migrantiem piedzīvot, un cieš līdz ar viņiem. Dievs grib, lai mēs visi dzīvotu – viņš uzsvēra. Tāpēc Baznīca grib atrasties viņiem līdzās, lai kopā veidotu to, kas tiem ir vislabākais. Katram cilvēkam ir tiesības dzīvot, sapņot un atrast šai pasaulē savu vietu! Katrai personai ir tiesības uz nākotni! – sacīja pāvests.
