Svētā Pētera laukums un bazilika Svētā Pētera laukums un bazilika 

Lai cik grumbuļainas būtu mūsu takas, Dievs mūs nekad nepamet

Turpinot skaidrot "Tēvs mūsu" lūgšanu, 20. marta katehēzē pāvests pievērsās trešajam lūgumam "Tavs prāts lai notiek". Lai izprastu tā būtību, ir jāpatur prātā, ka Dievs, nekad nepagurdams, rūpējas par cilvēkiem un pasauli – viņš norādīja. Uz vispārējo audienci Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāk nekā 12 tk. svētceļnieku ne tikai no daudzām Eiropas zemēm, bet arī no Amerikas, Āzijas un Āfrikas.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

"Tēvs mūsu" lūgšanā mēs lūdzam, lai notiek Dieva prāts jeb griba. Kāda ir Dieva griba? Meklēt un glābt to, kas pazudis (sal. Lk 19,5.10) – norādīja pāvests. Tas ir universālais pestīšanas plāns, un mēs lūdzamies, lai tas piepildās. Mēs lūdzamies, lai vispirms tas īstenojas mūsos pašos un tad – visā pasaulē. Dievs mūs meklē pirms mēs Viņu meklējam. Evaņģēlijā lasām, ka grēcinieks Zahejs uzkāpa kokā, lai redzētu Jēzu. Taču viņš nezināja, ka Dievs viņu meklēja jau daudz agrāk.

“[Vai esat padomājuši, ko tas nozīmē, ka Dievs mani meklē? Katrs no mums var teikt: 'Vai tiešām Dievs mani meklē?' 'Jā, Dievs tevi meklē! Viņš meklē tevi! Viņš meklē mani!' Dievs meklē katru no mums personīgi. Dievs ir izcils! Cik daudz mīlestības aiz tā slēpjas!]”

Lai saprastu minētā trešā lūguma būtību, mums ir jāņem vērā, ka Dievs nerīkojas divdomīgi, neslēpjas aiz kaut kādiem mīklainiem noslēpumiem un nav paredzējis pasaulei neatšifrējamu nākotni – skaidroja Francisks. Nē, Dievs ir skaidrs! Par to varam pārliecināties, lasot Bībeli un Katoliskās Baznīcas katehismu (sal. KBK 2821-2827). Apustulis Pāvils Pirmajā vēstulē Timotejam raksta: "Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu izpestīti un atzītu patiesību" (2,4). Nav šaubu, ka Dieva griba ir katra cilvēka glābšana. Dievs savā mīlestībā klauvē pie mūsu sirds durvīm, lai pievērstu mūs sev un vestu mūs pa pestīšanas ceļu. Viņš savā mīlestībā ir līdzās katram no mums, lai vestu mūs pie rokas uz pestīšanu.

Turpinājumā pāvests atgādināja, ka lūdzot "Tavs prāts lai notiek", mums nevajadzētu kā kādiem vergiem pakalpīgi noliegt galvu. Dievs grib, lai mēs būtu brīvi, un tā ir Viņa mīlestība, kas mūs atbrīvo. "Tēvs mūsu" lūgšana ir nevis vergu, bet dēlu un meitu lūgšana. Tā ir bērnu lūgšana, kuri pazīst sava tēva sirdi un ir droši par viņa mīlestības plānu.

"Bēdas mums, ja mēs, izrunājot šos vārdus, sarautu savus plecus, it kā atrodoties briesmīga un neizbēgama likteņa priekšā", sacīja Francisks. Tieši otrādi, tā ir lūgšana, kurā vēršamies pie Dieva ar lielu paļāvību. Dievs grib, lai mums būtu labi, lai mēs dzīvotu un iemantotu pestīšanu. Tā ir drosmīga lūgšana, kurā netrūkst arī cīņas spara, tāpēc ka pasaulē, kā zinām, daudz kas neatbilst Dieva plānam. Pārfrāzējot pravieša Isaja vārdus, pāvests teica: "Tēvs, te notiek karš, ļaundarības, izmantošanas, bet mēs zinām, ka Tu vēli mums labu. Tāpēc mēs Tevi sirsnīgi lūdzam, lai notiek tavs prāts!" Mēs lūdzam, lai Kungs pārvērš ieročus par arkliem un lemešiem, un lai neviens vairs nemēģina karot. Svētais tēvs, piebilzdams, uzsvēra, ka Dievs grib mieru.

"Tēvs mūsu" lūgšana iededz mūsos tādu pašu mīlestību, kāda bija Jēzum attiecībā uz Tēva gribu. Šī lūgšana mums ir kā dzenulis, kas liek pārveidot pasauli ar mīlestību. Kristietis netic neizvairāmam liktenim. Kristīgajā ticībā nav nekā nejauša. Kristīgā vēsts ir pestīšanas vēsts. Tā ir pestīšana, kurai jāīstenojas katra vīrieša un katras sievietes dzīvē, un jāvainagojas mūžībā. Pāvests atgādināja, ka mēs lūdzamies tādēļ, ka ticam, ka Dievs grib un var veikt pārveidošanas darbu, ļauno uzvarot ar labo. Līdz ar to mums ir vērts paklausīt Dievam un paļauties uz Viņu arī vissmagākā pārbaudījuma stundā. To apliecina Jēzus Ģetzemanes dārzā un to apliecina visu laiku mocekļi.

Var gadīties, ka mums nākas piedzīvot sāpīgus dzeloņus, pārbaudījumus un staigāt pa nelīdzeniem ceļiem, bet mēs varam būt droši, ka Dievs nekad mūs nepametīs. Viņš pieļauj grūtības, bet nekad mūs neatstāj. Viņš vienmēr ir un būs mums līdzās, būs kopā ar mums, būs mūsos. "Dievs ir ar mani", uzsvēra Francisks. Kristietim tā ir kas vairāk nekā cerība. Tā ir pārliecība.

20 marts 2019, 14:21