Pāvesta vēstījums Lielajam gavēnim ir veltīts radībai
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Balstoties uz jau minētajiem Vēstules romiešiem vārdiem, pāvests piedāvā dažus pārdomu punktus mūsu atgriešanās ceļā gaidāmā Lielā gavēņa laikā. Pirmā pārdomu punkta temats: "Radītā atpestīšana". Otrais punkts ir veltīts jautājumam: "Grēka destruktīvais spēks". Trešajā punktā Svētais tēvs pievēršas nožēlai un piedošanai. Tā temats: "Nožēlas un piedošanas dziedējošais spēks".
Pirmkārt, pāvests atgādina, ka Trīs svēto dienu svinēšana, kad pieminam Kristus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos, ir liturģiskā gada kulminācija. Tādējādi katru reizi mēs esam aicināti iet sagatavošanās ceļu, apzinoties, ka tas, ka mēs varam kļūt līdzīgi Kristus attēlam (sal. Rom 8, 29), ir brīnišķīga Dieva žēlsirdības dāvana. "Ja cilvēks dzīvo kā Dieva bērns, ja viņš dzīvo kā atpestītais, kurš ļauj sevi vadīt Svētajam Garam, un kurš pazīst un dzīvo saskaņā ar Dieva likumu, sākot jau ar to, kas ir ierakstīts viņa sirdī un viņa dabā, viņš dara labu arī radībai un ņem dalību tās atpestīšanā", raksta Francisks.
Otrkārt, pāvests runā arī par grēka destruktīvo spēku. "Tad, kad nedzīvojam kā Dieva bērni, bieži vien mēs rīkojamies destruktīvi pret savu tuvāko un citām radībām, kā arī paši pret sevi", viņš raksta. "Tādā gadījumā virsroku gūst negausība un mēs ar savu dzīves veidu pārkāpjam tās robežas, kuras, ņemot vērā mūsu cilvēcisko stāvokli un mūsu dabu, mēs nedrīkstam pārkāpt; mēs sekojam tām nesavaldītajām tieksmēm, kuras Gudrības grāmatā tiek piedēvētas neprāšiem, tas ir, tiem, kuri savās darbībās neizvēlas Dievu kā atskaites punktu un kuriem nav nākotnes cerības". Pāvests uzsver, ka, ja neesam nemitīgi vērsti uz Lieldienām, pretī Augšāmcelšanās apvārsnim, tad ir skaidrs, ka beigu beigās virsroku gūst visu un uzreiz un iegūt aizvien vairāk loģika. Svētais tēvs atgādina, ka saišu saraušana ar Dievu noved cilvēkus pie harmonijas ar vidi, kurā tie dzīvo, zaudēšanas. Cilvēks sāk sevi uzskatīt par dievu un absolūto kungu un izmanto radību savās savtīgajās interesēs. Atmetot Dieva likumu, mīlestības likumu, virsroku gūst stiprākā likums pār vājāko. Cilvēka sirdī mītošais grēks (sal. Mk 7, 20-23), kas izpaužas kā alkatība, iekāre, vienaldzība pret citu labumu un bieži vien arī attiecībā uz savu labumu, noved pie radītā, cilvēku un vides alkatīgas izmantošanas. Tā sekas, savukārt, ir paša izmantotāja bojāeja.
Treškārt, pāvests atgādina, ka, ejot pretī Lieldienām, mēs, kristieši, esam aicināti restaurēt savu attēlu un savu sirdi. Tas panākams, ejot nožēlas, atgriešanās un piedošanas ceļu, lai saņemtu visu Lieldienu noslēpuma lielo žēlastības bagātību. Francisks norāda, ka šīs radītā gaidas, par kurām runā apustulis Pāvils (sal. Rom 8, 19), tiks piepildītas tad, kad notiks šī "Dieva bērnu parādīšanās", tas ir, kad kristieši un visi cilvēki spers izšķirošo atgriešanās soli. Līdz ar mums pašiem arī visa radība ir aicināta atbrīvoties "no iznīcības verdzības, lai iegūtu Dieva bērnu godības brīvību" (Rom 8, 21).
"Lielais gavēnis ir šīs atgriešanās sakramentālā zīme", uzsver Svētais tēvs. Tā laikā mēs, gavējot, lūdzoties un dodot žēlsirdības dāvanas, esam aicināti vēl neatlaidīgāk un konkrētāk iemiesot Lieldienu noslēpumu savā personīgajā, ģimenes un sabiedrības dzīvē.
Gavēt nozīmē iemācīties izmainīt savu attieksmi pret citiem un visām radībām; tas nozīmē kārdinājumu visu "rīt" aizstāt ar spēju mīlestības dēļ ciest, kas tādējādi ļautu piepildīt arī savas sirds tukšumu. Mēs esam aicināti lūgties, lai spētu atteikties no elkdievības un sava "es" pašpietiekamības, un atzītu, ka mums ir vajadzīgs Kungs un Viņa žēlsirdība. Mēs esam aicināti dot žēlsirdības dāvanas, lai atmestu neprātīgo dzīves veidu un atbrīvotos no visa krāšanas tikai sev, un tādējādi, no ilūzijas, ka mēs varētu sev nodrošināt nākotni, kas, īstenībā, mums nepieder. Mēs esam uz to aicināti, lai atkal varētu priecāties par Dieva plānu, kāds ir ielikts radībā un mūsu sirdī, proti – mīlēt Viņu, savus brāļus un visu pasauli, un atrast šai mīlestībā savu īsto laimi.
"Atmetīsim savu egoismu, beigsim skatīties tikai uz sevi un pievērsīsimies Jēzus Lieldienām", mudina pāvests vēstījuma noslēgumā. "Kļūsim par savu grūtībās nonākušo brāļu un māsu tuvākajiem, daloties ar tiem savos garīgajos un materiālajos labumos".
