Neviena mūsu lūgšana nepaliks neuzklausīta
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Mēs varam būt droši, ka Dievs uzklausīs visas mūsu lūgšanas. Tas ir tikai laika jautājums. Tāpēc Jēzus mūs aicina neatlaidīgi lūgties – sacīja Svētais tēvs, komentējot fragmentu no Lūkasa evaņģēlija (sal. 11, 9-13). Jēzus ir teicis: "Lūdziet un saņemsiet". Pāvests arī uzsvēra, ka lūgšana vienmēr nes sev līdzi pārmaiņas, proti, vai nu mainās lietas vai izmainās mūsu sirds. Pārmaiņas notiek vienmēr!
Lasot Evaņģēliju, mēs atklājam, ka Jēzus vienmēr lūdzas. Viņš aiziet tuksnesī un iegrimst sarunā ar Tēvu. Viņš lūdzas par saviem mācekļiem un Pēteri, lai nemazinātos viņa ticība. Viņš mierina raudošās sievietes, lūdzas par saviem slepkavām, apsola paradīzi labajam laupītājam. Jēzus lūdzas arī par mums, par mani, par tevi – sacīja pāvests. Un tas mums ir liels mierinājums.
Kad mācekļi prasīja, lai Kungs iemāca viņus lūgties, tad Jēzus ieteica sākt ar vārdu "Tēvs". Viņš mudināja lūgties šādi: "Tēvs, kas esi debesīs". Francisks uzsvēra, ka tas ir skaists vārds. Mēs visu lūgšanas laiku varam iztikt ar šo vārdu "Tēvs". Mēs apzināmies, ka mums ir Tēvs – nevis saimnieks, kungs, bet Tēvs.
Lai mēs uztvertu šīs lietas ar lielāku paļāvību un uzticību, Jēzus turpina mācīt, kā mums jāizturas lūgšanā jeb ar kādu nostāju varam lūgties. Piemēram, Viņš stāsta līdzību par draugu, kurš ierodas pie sava drauga nelaikā un lūdz maizi. Pēdējais pieceļas no gultas un iedod maizi tad, kad pirmais kļūst uzstājīgs. Ar to Jēzus grib norādīt, ka mums jābūt uzstājīgiem un neatlaidīgiem savā lūgšanā. Jēzus min piemēru arī par tēvu, kurš nedod taču savam bērnam čūsku, kad tas lūdz maizi.
Turpinājumā pāvests atzina, ka mēs varam reaģēt skeptiski uz tikko teikto, jo mums liekas, ka tik daudz lūgšanu netiek izklausītas, ka netiek panākts vajadzīgais rezultāts. Cik gan reižu mēs esam lūguši un neesam saņēmuši! Cik reižu esam klauvējuši un atraduši aizslēgtas durvis! Mēs visi esam to piedzīvojuši.
Jēzus māca, ka mums ir jābūt neatlaidīgiem, uzstājīgiem, ka mēs nedrīkstam padoties. Francisks uzsvēra, ka lūgšana vienmēr panāk izmaiņas. Vienmēr! Ja nemainās lietas ap mums, tad vismaz maināmies mēs, mainās mūsu sirds. Jēzus apsolīja Svēto Garu katram, kas lūgsies. Mēs varam būt droši, ka Dievs mums atbildēs. Vienīgais nedrošais jautājums ir par laiku, par to, kad tas notiks, bet par atbildes saņemšanu varam nešaubīties. Varbūt mums nāksies būt neatlaidīgiem visu dzīvi, bet varam būt droši, ka mūsu lūgšana tiks uzklausīta. Ilgas pēc laimes, kas slēpjas mūsu sirdī, kādu dienu tiks piepildītas. "Un vai Dievs lai nespriestu taisnīgu tiesu saviem izredzētajiem, kas dienu un nakti viņu piesauc?" (Lk 18, 7). Noteikti spriedīs, Viņš noteikti mūs uzklausīs. Pagaidām mēs esam ceļā. Kad būsim savas gaitas pabeiguši, mūs sagaidīs debesu Tēvs. Viņš gaida mūs visus ar plaši atplestām rokām. "Raudzīsimies uz šo Tēvu!" mudināja Francisks.
