Pāvests pieņem Vatikānā akreditētos vēstniekus
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Gadskārtējā kopīgā tikšanās parasti notiek Jaunā gada sākumā, noslēdzot Ziemassvētku liturģisko laiku. Ar klātesošo diplomātu starpniecību Svētais tēvs sveica viņu pārstāvētās tautas un novēlēja katram cilvēku saimes loceklim mieru un labklājību.
Paklausība no Kristus saņemtajai garīgajai misijai liek pāvestam un, līdz ar to, arī Svētajam Krēslam rūpēties par visu cilvēci un pat tās materiālajām un sociālajām vajadzībām – viņš paskaidroja, piebilstot, ka Svētais Krēsls tomēr "nejaucas" valstu dzīvē, bet cenšas uzmanīgi ieklausīties tajos problemātiskajos jautājumos, kas cilvēcei ir svarīgi, gribot patiesi un pazemīgi kalpot katra cilvēka labā. Tieši tāpēc notiek šī tikšanās, tāpēc Svētais tēvs dodas ceļojumos (šajā kontekstā viņš pieminēja arī septembrī veikto ceļojumu uz Latviju) un tāpēc Baznīca visās vietās dara visu iespējamo, lai katrā sabiedrībā veicinātu mieru un izlīgšanu.
Kā galvenā stīga, kas vijās cauri visai Franciska garajai uzrunai, bija aicinājums aizvien dzīvināt draudzību un sadarbību starp tautām, attīstot daudzpusīgo diplomātiju un meklējot kopīgus risinājumus visu cilvēku labā.
Pāvests norādīja, ka tieši tādēļ šī gada Pasaules Miera dienai veltītajam vēstījumam viņš izvēlējās tematu: "Laba politika kalpo mieram". Viņš uzsvēra, ka pastāv cieša saistība starp labu politiku un mierīgu tautu un nāciju savstarpēju sadzīvošanu. Labs politiķis meklē visu cilvēku labumu. Viņš neaprobežojas ar īstermiņa risinājumiem. Šāda uzskata pamatojums meklējams cilvēka transcendentālajā dimensijā. Cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības. Līdz ar to, katra cilvēka personas cieņas ievērošana ir obligāts priekšnosacījums mierīgai savstarpējai sadzīvošanai.
Savā uzrunā Francisks norādīja uz Starptautiskās Cilvēktiesību deklarācijas nozīmi, pieminēja provizorisko līgumu starp Svēto Krēslu un Ķīnas Tautas Republiku, citus līgumus, runāja par situāciju Tuvajos Austrumos un Ukrainā, migrācijas problēmu, jauniešiem, bērnu tiesību ievērošanu un viņu izmantošanas skandāliem, fizisko un psiholoģisko vardarbību pret sievietēm, konfliktiem dažādās Āfrikas zemēs, krīzi Venecuēlā, izraēliešu un palestīniešu konfliktu, pozitīvajiem signāliem, kas nāk no Korejas pussalas, atomieroču draudiem, klimata izmaiņām, kā arī – noslēgumā mudināja Itāliju palikt uzticīgai savām tradīcijām un saglabāt brālības un solidaritātes garu.
