Pāvests Francisks svin Pasaules Jauniešu dienu noslēguma Misi
Silvija Krivteža – Vatikāns
Uzrunā Francisks skaidroja Lūkasa evaņģēlija fragmentu, kas vēstī Jēzu, kas sabata dienā iegāja Nācaretes sinagogā. Visu acis sinagogā raudzījās uz Viņu. Un Viņš tiem sāka runāt: «Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies» – šādā veidā evaņģēlija autors runā par Jēzus publiskās misijas sākumu. Jēzus atnāca uz savu dzimto pilsētu. Sabata dienā Viņš iegāja sinagogā, kur, iespējams, satika arī dažus savus «katehētus», kuri bērnībā Viņam bija mācījuši Likumu. Līdz šim sludinātais vārds attiecās tikai uz nākotni, bet Jēzus saka: «Šodien ir piepildījies». Vārds kļūst realitāte. Tas īstenojas šodien. Jēzus aicina mūs piedalīties Dieva tagad, lai «sludinātu nabagiem Prieka Vēsti, lai vēstītu gūstekņiem brīvību un aklajiem – acu gaismu, palaistu brīvībā apspiestos un pasludinātu Kunga žēlastības gadu».
Un tomēr, ne visi Nācaretes iedzīvotāji bija gatavi ticēt kādam, kuru labi pazina. Līdzīgi ir arī ar mums, – atzina pāvests. Arī mēs ne vienmēr ticam, ka Dievs ir tik tuvs, konkrēts un reāls, ka Viņš darbojas caur mūsu kaimiņu, draugu vai tuvinieku. Mēs ne vienmēr ticam, ka Dievs var arī mūs aicināt strādāt kopā ar Viņu un nebaidīties nosmērēt savas rokas. Cik bieži mēs līdzināmies Nācaretes iedzīvotājiem, dodot priekšroku Dievam no attāluma – mīļam, labam, sirsnīgam, bet tālam, tādam, kas mūs netraucē, vai domājot, ka mūsu misija, aicinājums un dzīve ir apsolījums, kas derīgs tikai nākotnē un ka tam nav nekā kopīga ar tagadni. Jaunība nav uzgaidāmā telpa, kurā gaidām pienākam savu laiku, – atgādināja pāvests. Šajā starplaikā nereti izdomājam rūpīgi iepakotu, labu un drošu nākotni, un izliekamies, ka priecājamies par to. Šajā starplaikā mūsu sapņi var zaudēt augstumu un spēku. Tie var kļūt piezemēti tikai tādēļ, ka uzskatām, ka vēl nav pienācis mūsu tagad brīdis, ka mēs esam pārāk jauni, lai iesaistītos nākotnes veidošanā.
Francisks uzsvēra, ka jauniešiem veltītās Bīskapu sinodes laikā vairākkārt izskanēja aicinājums ieklausīties un atzīt, ka mēs viens otram esam vajadzīgi, ka tikai kopā varam veidot mieru un labāku nākotni. «Dārgie jaunieši, Dievs jūs aicina dzīvot tagad, aicina iet un darboties šodien, šajā brīdī, nevis rītdien!», uzsvēra pāvests. Viņš sacīja, ka Pasaules Jauniešu dienās kā fona mūzika skanēja Marijas fiat melodija. Meitene no Nācaretes ne tikai ieticēja Dievam un Viņa apsolījumiem, bet arī, sakot «jāvārdu», drosmīgi apliecināja savu gatavību piedalīties Dieva pestīšanas plānā.
Uzrunas noslēgumā pāvests pateicās Dievam par Pasaules Jauniešu dienu lielo dāvanu un visiem, kuri piedalījās tās īstenošanā dzīvē. Svētais tēvs sirsnīgi pateicās jauniešiem, kuru ticība un prieks vibrēja ne tikai Panamā, bet arī Centrālamerikā un visā pasaulē.
