Francisks lūdzas kopā ar AIDS slimniekiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Centrā Svētais tēvs tika uzņemts vienkārši un ļoti sirsnīgi. Kāds 13 gadus vecs, franciskāņu tērpā ģērbies zēns ieskandināja dziesmu ar sv. Asīzes Franciska vārdiem "Kungs, dari mani par miera instrumentu". Sasveicinājies ar mājas priekšnieku, pr. Domingo Eskobaru, pāvests uzrunāja aptuveni 100 klātesošos, kuru vidū bija 18 slimnieki, vairāki reliģisko ordeņu locekļi un laji, kā arī daži no citiem Panamas rehabilitācijas centriem ieradušies jaunieši.
"Es ļoti gaidīju šo tikšanos ar jums", atzina Svētais tēvs. "Būt šeit kopā ar jums man nozīmē atjaunot cerību. Paldies, ka devāt šo iespēju". Francisks norādīja, ka šis centrs ir jaunās dzīves, ko Kungs grib mums dot, zīme. Šeit dzimst Baznīca un ticība. Šeit, pateicoties tuvākmīlestībai, notiek atdzimšana.
Māja ir nosaukta Labā Samarieša vārdā. Tas mums atgādina, ka cilvēks, ko sastopam savā ceļā, ir mūsu tuvākais, un ka mums ir jānoliek pie malas savas ierastās shēmas, prioritātes un jāļaujas aizkustinājumam, atvēlot viņam vietu savā dzīvē un darbībā. Labais Samarietis ir cilvēcības paraugs.
Uzrunā pāvests nosodīja vienaldzību, kas ievaino un nogalina otru cilvēku. Savukārt Labais Samarietis mums parāda, ka mūsu tuvākais, lai kādā situācijā tas atrastos, ir reāla persona ar cilvēcisko vaigu. Mūsu tuvākais nav nekāda lieta, kurai drīkstētu paiet garām vai kuru drīkstētu ignorēt. Tas ir vaigs, kurā atspoguļojas mūsdienu cilvēce, kas nereti cieš un tiek ignorēta. Tas ir vaigs, kas mums traucē dzīvot, tāpēc ka tas mums atgādina par to, kas ir patiesi svarīgs, un neļauj mums banalizēt savu sekošanu Kungam. Reizē tas ir arī klusais un mātišķais Baznīcas vaigs. Šis vaigs ir Dieva maigās un konkrētās žēlsirdības zīme. Tā ir Augšāmcelšanās labās vēsts zīme, kas šodien ir darbīga mūsu dzīvē.
Runājot par pašu centru, ko sauc arī par pavardu, Francisks norādīja, ka tā ir dzīvības, savstarpējās dalīšanās un piedošanas vieta. Radīt pavardu nozīmē veidot ģimeni. Tas nozīmē iemācīties justies vienotiem citam ar citu pāri visām utilitārajām saitēm. Pavards var pastāvēt, pateicoties katra tā locekļa sadarbībai. Šai sakarā ir jālūdz no Kunga žēlastība iemācīties būt pacietīgiem, piedot un katru dienu sākt no jauna – uzsvēra Svētais tēvs. Uzrunas noslēgumā viņš aicināja klātesošos vērsties pie Dievmātes un uzticēt viņai savas raizes, nemieru un vajadzības, savas sāpes un ievainojumus, lai viņa kā Labā Samariete atbalsta mūs ar savu mātišķību, maigumu un Mātes smaidu.
