VATICAN-RELIGON-POPE VATICAN-RELIGON-POPE 

"Baznīcā ir smagi skandāli, bet gaisma ir stiprāka par tumsu"

21. decembrī pāvests pieņēma audiencē Romas kūrijas darbiniekus, lai apmainītos ar Ziemassvētku sveicieniem. Uzrunā viņš pieminēja pārbaudījumus, kas skāruši Baznīcu, tādus, kā klēra seksuālos noziegumus pret bērniem, kā arī atcerējās daudzos mocekļus un klusos Evaņģēlija lieciniekus, kas apgaismo cilvēces tumsu.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Uzrunas sākumā un beigās pāvests vērsa uzmanību uz gaidāmajiem Ziemassvētkiem, apliecinot, ka nodarītais ļaunums nekad nespēs aptumšot visu labo, ko Baznīca bez atlīdzības sniedz pasaulei. Ziemassvētki ik gadus liek atcerēties, ka Dieva gaisma turpinās spīdēt, neraugoties uz mūsu cilvēcisko postu, un ka visi grēki, paklupšanas un ļaunums, ko nodarījuši daži Baznīcas bērni, nevarēs aptumšot Dieva vaiga skaistumu.

“Vētrainajā pasaulē Baznīcas laiva ir pieredzējusi un turpina pieredzēt smagus brīžus,” atzīmēja Francisks. To šūpo vētras un negaisi. Daži ir zaudējuši uzticību Baznīcai un sākuši to pamest, citi, baiļu dzīti, vai savtīgu interešu vadīti, ir mēģinājuši nodarīt tai vēl lielākas sāpes, vēl citi neslēpj apmierinātību, redzot, ka tā cieš. Tomēr, daudzi turas pie Baznīcas, apzinoties, ka “elles spēki to neuzvarēs”.

Francisks apsolīja, ka Baznīca darīs visu, lai pēc taisnības tiktu sodīti tie, kuri ir pastrādājuši seksuālos noziegumus pret bērniem. Februārī Vatikānā notiks visas pasaules Bīskapu konferenču prezidentu tikšanās, lai apspriestu, ko darīt, lai šo ļaunumu izskaustu ne tikai no Baznīcas, bet arī no visas sabiedrības miesas. Pāvests atzīmēja, ka seksuālos noziegumus pret bērniem nav nodarījuši Baznīcas locekļi vien. Masu informācijas līdzekļi, diemžēl, cenšas izcelt klēra pastrādātos noziegumus, tai pašā laikā tiecoties noklusēt tos, kas ir notikuši ārpus Baznīcas, plašākā sabiedrībā.

Pāvests aicināja atšķirt arī patiesas apsūdzības no apmelojumiem. Viņš atzina, ka tas nav viegli. Bieži gadās, ka īstie vainīgie prot tik labi nomaskēties, ka pat vistuvākie cilvēki nespēj iedomāties par viņu paveikto. Francisks aicina vainīgos atgriezties, nodot sevi cilvēku tiesai un sagatavoties Dieva tiesai.

Runājot par Baznīcas problēmām, Svētais tēvs pieminēja arī migrantus, kas saskaras ar aizvērtām durvīm, par vardarbību pret sievietēm un nespēcīgajiem, par kariem, par nevainīgi izlietajām asinīm, par spīdzināšanām policijas iecirkņos, cietumos, bēgļu nometnēs. Pāvests teica, ka “nemitīgi dzimst jaunie Neroni, kas apspiež ticīgos vienīgi viņu ticības uz Kristu dēļ. Vairojas jaunas esktrēmistu grupas, kas par savu uzbrukumu mērķi izvēlas baznīcas, kulta vietas, Baznīcas kalpus un vienkāršos ticīgos. Jauni un veci grupējumi dzīvo no ienaida pret Kristu, Baznīcu un ticīgajiem.” Daudzās pasaules vietās joprojām trūkst ticības brīvības. Pāvests atgādināja par daudzo mocekļu un “labo samariešu”, tai skaitā jauniešu, ģimeņu, karitatīvo un brīvprātīgo kustību varonīgo piemēru, kas liecina, ka pretēji Baznīcas kalpotāju skandāliem, pastāv cita veida liecība.

Uzrunā Romas kūrijas darbiniekiem, pāvests atskatījās arī uz Baznīcas prieka brīžiem aizejošajā gadā. Viens no tiem bija jauniešiem veltītā Bīskapu Sinode un reformas spertie soļi kūrijā. Šai sakarā Francisks atzīmēja, ka daudzi vēlas zināt, kad reforma beigsies. “Tā nebeigsies nekad,” viņš apgalvoja, “bet soļi, kas paveikti, ir bijuši labi soļi”. Pāvests izteica gandarījumu arī par Svētā Krēsla ekonomikas lielāku caurskatāmību, par jaunajiem svētīgajiem un svētajiem, par to, ka joprojām daudzi cilvēki saņem Kristības Sakramentu, pievēršas ticībai. Svētais tēvs priecājas arī par to, ka daudzi bīskapi, priesteri un ticīgie laji dzīvo saskaņā ar garīgo aicinājumu un klusībā iet svētuma ceļu. Prieku rada arī neskaitāmi cilvēki, kas strādā pamesto labā, nemeklējot padarītā atspoguļojumu avīžu pirmajās lappusēs. “Tie ir masu mediju aizmirstie ļaudis, bet pasaulē bez viņiem valdītu tumsa,” teica Francisks.

Svētais tēvs atzīmēja, ka nevienu institūciju neveido perfekti cilvēki, bet tās spēks slēpjas vēlmē nemitīgi šķīstīties. Tāpēc arī Romas kūrijas un visas Baznīcas locekļus Francisks aicināja atvērt sirdi patiesajai gaismai, Kristum. Pāvests apliecināja, ka Ziemassvētki dod pārliecību par to, ka patiesais Baznīcas spēks un arī Romas kūrijas ikdienas darbs, kurā netrūkst svēto, bet kuru darbs daudzreiz paliek apslēpts, ir Svētā Gara auglis. Svētais Gars vada un sargā Baznīcu gadsimtu gadsimtiem, pat grēkus pārveidojot par piedošanas, paklupšanu par atjaunotnes, ļaunumu par šķīstīšanās iespēju.

Novēlot priecīgus Ziemassvētkus, pāvests Romas kūrijas darbiniekiem uzdāvināja Ādolfa Alfrēda Tankre “Askētiskās un mistiskās teoloģijas kompendiju”. Francisks sacīja, ka katram nāks par labu paveikt reformu sevī, lai veiktu reformu Baznīcā.

21 decembris 2018, 17:24