Pāvesta pārdomas par mīlestības diviem aspektiem

Silvija Krivteža - Vatikāns

Svētais tēvs skaidroja, ka ikviens izraēlietis dienu iesāka un to noslēdza ar ticības apliecinājumu: “Klausies Izraēl! – Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs” (At 6,4). Izvēlētā tauta ir saistīta ar nesaraujamas derības saitēm. Dievs mīl to ar bezgalīgu mīlestību un nekad no tās nav atteicies. Šī patiesība ir avots, no kura izplūst divkāršais mīlestības bauslis, teica pāvests.

"Tā ir mīlestība, kurā iesaistītas visas mūsu spējas, jūtas, prāts, sirds un griba", skaidroja Francisks. Parastā liturģiskā laika 31. svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments norāda uz ciešo vienotību starp mīlestību pret Dievu un pret tuvāko. Tā ir vienas monētas divas puses. Mīlestība ir ticīgā cilvēka patiesais spēks! Mīlēt Dievu nozīmē dzīvot ar Viņu, sekot Viņam. Mūsu Dievs ir sevis dāvāšanas piemērs. Viņš ir žēlsirdība un piedošana. Mīlēt Dievu nozīmē katru dienu izmantot laiku un enerģiju, lai kalpotu saviem brāļiem, piedotu un lūgtu piedošanu, stiprinātu vienotību un brālīgas attiecības.

Francisks atgādināja, ka mīlestība pret savu tuvāko ir skatīties uz viņu ar Dieva acīm. Un nepietiek kādam remdināt fiziskās slāpes. Mūsu tuvākie vēlas kaut ko vairāk. Viņi gaida no mums smaidu, labu vārdu, vēlas būt uzklausīti un saprasti. Evaņģēlijs aicina mūs palīdzēt savam tuvākajam atklāt dzīves jēgu un brālības nozīmi. Un tas ir kristiešu kopienas uzdevums, izaicinajums. Mēs nedrīkstam būt kopiena, kas veic dažādas aktivitātes, bet nestiprina savstarpējās attiecības. Tāda kopiena ir kā “benzīna uzpildes stacija”, kur tiek piedāvāti pakalpojumi, bet bez liekas intereses. Dievs, kas ir Mīlestība, radīja mūs no mīlestības, lai mēs mīlētu viens otru un būtu vienotībā ar Viņu.