Vai mēs protam pareizi atpūsties?
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Trešajā Dekaloga bauslī "Tev būt svēto dienu svētīt" ietilpst prasība svētdienās un svētku dienās ievērot atpūtu. Atpūsties pa īstam nav nemaz tik vienkārši – atzina Francisks. Mūsdienu sabiedrība mums piedāvā veselu "lērumu izklaižu", kas turpina ziedēt un zelt. Šodien viss tiek izmantots un pasniegts tā, lai tikai mūs pamudinātu meklēt apmierinājumu un dzīties pēc dažādām baudām. Dažāda veida izklaide tiek izmantota kā ikdienas dzīves anestēzija. Tā nav atpūta. Tas ir nekas cits kā bēgšana no realitātes, kas gala rezultātā noved pie neapmierinātības un tukšuma sajūtas. Pāvests norādīja, ka cilvēks vēl nekad agrāk nav tik daudz atpūties kā šodien, bet tai pat laikā viņš vēl nekad agrāk nav piedzīvojis tik lielu tukšumu kā šodien. "Iespējas izklaidēties, kaut kur iziet, doties kruīza ceļojumos un daudzas citas lietas nepiepilda tavu sirdi. Tās tev nesniedz atpūtu", viņš sacīja.
Dekaloga vārdi mums ļauj saskatīt, kur tad slēpjas īstā problēma – turpināja Svētais tēvs. Šie vārdi ļauj paskatīties uz atpūtu pavisam citādākā gaismā. Tajos atrodam pamatojumu, kāpēc ir jāatpūšas. Lai saprastu, ko nozīmē pa īstam atpūsties, ir jāatsaucas uz pašu Dievu. "Jo sešās dienās Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tajās, bet septītajā dienā atpūtās; lūk, kāpēc Kungs svētīja septīto dienu un darīja to par svētu" (Izc 20, 11) – lasām Izceļošanas grāmatā. Pabeidzis radīšanas darbu, Dievs atpūšas un par to priecājas. Atpūtas diena ir kontemplācijas un slavēšanas laiks. Tā ir svētīga diena.
Ko tad nozīmē pa īstam atpūsties? Atpūsties nozīmē kontemplēt, slavēt, svētīt. Atpūta nav bēgšana no realitātes. Tas ir laiks, kad mēs varam raudzīties uz realitāti – uz visu, kas mums ir visapkārt, un teikt: "Cik gan dzīve ir skaista!" Tā vietā, lai mēs bēgtu no realitātes, trešais Dekaloga bauslis mūs aicina to svētīt.
Uzrunas turpinājumā pāvests paskaidroja, ka mums, kristiešiem atpūtas vainagojums meklējams Euharistijā, kas ir pateicība. Svētdiena nav tamdēļ, lai mēs izdzēstu no savas atmiņas citas nedēļas dienas, bet ir tamdēļ, lai tās pieminētu, svētītu un rastu mieru ar visu un visiem. Atpūta Dievā ir izvēle – atgādināja Francisks. Atpūsties Dievā nozīmē attālināties no ļaunā un ļaut, lai Viņš darbojas mūsos.
Tā vietā, lai no kaut kā bēgtu, mums ir jāizlīgst, jāpanāk miers. Panākt mieru nenozīmē izmainīt savu pagātni, bet to pieņemt tādu, kāda tā ir bijusi, un spēt novērtēt. Mieru ir jāizvēlas. To nevar ne uzspiest, ne arī atrast nejauši. To var panākt, izlīgstot ar sevi un pieņemot sevi, savu pagātni. Ja spēsim to panākt, tad mūsu dzīve izmainīsies, tā kļūst skaistāka. Atverot savu sirdi Dievišķajai providencei un apzinoties, ka viss ir žēlastība, sagrūs mūsu iekšējais neapmierinātības mūris un mēs spēsim patiesi atpūsties – sacīja pāvests, atsaucoties uz 62. psalmu: "Tikai Dievā atdusas mana dvēsele" (Ps 62, 2).