LITHUANIA-RELIGION-POPE LITHUANIA-RELIGION-POPE 

Francisks: katehētu kalpojums ir īpaši nepieciešams

Pāvests ir nosūtījis videovēstījumu Pontifikālās Jaunās Evaņģelizācijas padomes sarīkotās Starptautiskās sanāksmes dalībniekiem, kas aplūko tematu “Katehēts, noslēpuma liecinieks”. Sanāksmē piedalās ap pusotra tūkstoša katehētu no 48 pasaules valstīm.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Francisks atceras pirmo tikšanos ar katehētiem, kas 2013., Ticībai veltītajā gadā piedalījās līdzīgā sanāksmē. Toreiz Svētais tēvs viņus mudināja nevis “strādāt par katehētiem”, bet “būt katehētiem”, jo tas ir paaicinājums, tā ir dzīve. Katehēts ar vārdiem un dzīvi, ar savas dzīves liecību pavada citus pretim Jēzum. Šoreiz, uzrunājot 22. septembrī Romā notiekošās sanāksmes dalībniekus, Francisks teica:

“Šodien esmu Viļņā, apustuliskajā ceļojumā pa Baltijas valstīm, kas bija plānots jau ilgāku laiku. Izmantoju šos efektīvos tehnoloģijas līdzekļus, lai būtu kopā ar jums un dalītos dažos jautājumos, kas man ļoti rūp, jo jūsu paaicinājums būt katehētiem aizvien vairāk pieņem kalpojuma formu, kas tiek veikta kristīgajā kopienā, un kas ir jāatzīst kā īsts un patiess Baznīcas kalpojums, pēc kura ir īpaša nepieciešamība.”

Pāvests aicināja katehētus neaizmirst, ka viņi ir Dieva Vārda kalpi. Dieva Vārdam ir jākļūst par viņu pašu ikdienas barību, pirms to efektīvi un ticami nodot citiem. Šodien, reliģiskās vienaldzības kontekstā katehēts ir pirmais sludinātājs, kuram ir jāsasniedz daudzo cilvēku sirdis un prāti, jo šie cilvēki, pašiem to neapzinoties, gaida tikšanos ar Jēzu. Kā paskaidroja Francisks, katehēts ir “pirmais sludinātājs” ne gluži laika ziņā, lai arī tāds viņš bieži vien ir, bet, galvenokārt, tāpēc, ka viņš ir pirmais, kas atgādina, ka Jēzus Kristus dāvā savu piedošanu katram cilvēkam bez izņēmuma, ja vien cilvēks atver savu sirdi un ļauj sevi atgriezt pie Dieva.

Francisks aicināja katehētus, lai viņi nekrīt kārdinājumā apgriezt kārtību, kādā Baznīca vienmēr ir sludinājusi un iepazīstinājusi ar kerigmu. Nedrīkst, piemēram, likumu, tai skaitā morālo, stādīt augstāk par Dieva mīlestības un žēlsirdības sludināšanu. Nedrīkst aizmirst Jēzus vārdus: “Esmu nācis nevis, lai tiesātu, bet, lai piedotu...” (sal. Jņ 3,17; 12,47). Tādā pašā veidā, nedrīkst uzspiest ticības patiesību, aizmirstot par izvēles brīvību, ko tā sevī ietver.

Vēstījuma noslēgumā Svētais tēvs uzsvēra, ka noslēpums, ko svin Baznīca, visskaistāk un patiesāk izpaužas liturģijā. Pāvests aicināja katehētus, lai tie palīdz cilvēkiem uztvert, ka Kristus ir mūsu laikabiedrs. Sakramentālajā dzīvē, kas savu kulmināciju rod Euharistijā, Kristus ir savas Baznīcas laikabiedrs. Viņš to pavada vēstures līkločos un nekad neattālinās no savas Līgavas, kas ir Baznīca. Viņš ir tuvs un klātesošs visiem, kuri saņem Viņa Miesu un Asinis. Viņš dara tos par piedošanas instrumentiem, par tuvākmīlestības lieciniekiem tiem, kuri cieš, par aktīviem dalībniekiem solidaritātes veidošanā starp cilvēkiem un tautām.

22 septembris 2018, 12:19