Latvijā pāvests sastapās ar nobriedušu ekumenismu
Uzrunājot 60 klātesošos bīskapus, Svētais tēvs atsauca atmiņā vairākus pēdējo mēnešu notikumus, kas ir iezīmējuši ekumeniskā dialoga ceļu. Viņš minēja savu tikko veikto ceļojumu uz Baltijas valstīm un Rīgā un Viļņā notikušo ekumenisko tikšanos laikā iegūto pieredzi. "Tie bija ekumeniskā brieduma brīži", viņš uzsvēra. "Es nekad nedomāju, ka ekumeniskā kustība šajās vietās ir tik nobriedusi". Turklāt, pieminot mūsu zemi, pāvests to kārtējo reizi apzīmēja kā "Māras zemi".
Bez tam, Francisks pieminēja šī gada jūlijā Bari, Itālijas dienvidos, notikušo tikšanos ar Tuvo Austrumu pareizticīgo Baznīcu vadītājiem, pagājušā gada jūnijā aizritējušo Harizmātiskās atjaunotnes jubileju un šī gada 21. jūnijā veikto vizīti uz Ženēvu, kur viņš apmeklēja Baznīcu Ekumenisko padomi.
Kristieši ir aicināti darboties ekumeniskajā laukā, ejot kopīgu ceļu, kopā lūdzoties un kopā strādājot, un gaidīt to brīdi, kad Kungs mūs aizvedīs pie pilnīgas vienotības – sacīja Francisks.
Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes rīkotās tikšanās temats: "Pentekostāļi, harizmātiķi un evaņģēlisti: kā tas ietekmē vienotības koncepciju". Svētais tēvs aicināja klātesošos bīskapus izvērtēt un saskatīt Svētā Gara klātbūtni šajās kopienās un veidot ar tām īstas brālības attiecības. Viņš atzina, ka savā laikā, strādājot Argentīnā, pats uz tām raudzījās ar neuzticību un, būdams jezuītu provinciālis, aizliedza ar tām kontaktēties. Viņam toreiz likās, ka šo jauno kopienu saieti vairāk līdzinās nevis lūgšanu saietiem, bet "sambas skolai". Taču vēlāk viņš saprata savu kļūdu un lūdza piedošanu, un jau, būdams bīskaps, veidoja ar šīm kopienām ciešas saites. Pāvests arī šoreiz sacīja "mea culpa", tas ir, atzina savu vainu, un aicināja klātesošos katoļu Baznīcas ganus pārvarēt jebkādu savstarpējo neuzticēšanos, kas bieži vien rodas nezināšanas un izpratnes trūkuma dēļ.
Pāvests norādīja, ka katoļi un jauno kustību locekļi var vieni no otriem daudz ko mācīties. Mēs varam mācīties novērtēt viņu pieredzi, jo viņi nereti citādāk nekā mēs esam pie tā pieraduši izdzīvo savu ticību, slavē Dievu un liecina par mīlestības Evaņģēliju. Savukārt viņi var mācīties pārvarēt aizspriedumus pret katoļu Baznīcu un atzīt, ka no apustuļiem saņemtajā un cauri gadu simteņiem glabātajā Tradīcijas dārgumu krātuvē Svētais Gars ne pavisam nav apslāpēts un apklusināts, bet turpina ļoti efektīvi darboties. Mums ir jāpierod pie domas, ka Svētais Gars vienmēr ir kaut kas jauns – uzsvēra pāvests. Svētais Gars mums palīdz iedziļināties lietās un labāk tās saprast, kā arī mainīt dažādus ieradumus. Viņš ir visa jaunā avots. Jēzus pats mums apsolīja, ka mūs mācīs. Tāpēc mums ir jābūt tam atvērtiem. Francisks norādīja, ka, veidojot attiecības ar jauno kustību locekļiem, ir jāņem vērā trīs lietas – sirds atvērtība, tiekšanās pēc vienotības un rūpīga izšķiršana.
