Pāvests: Rūpes par nabagiem ir ticības kvalitātes rādītājs

Silvija Krivteža – Vatikāns

Jēzus rūpes par cilvēka ikdienišķajām vajadzībām bija pāvesta Franciska uzrunas pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” galvenais temats. Parastā liturģiskā laika septiņpadsmitajai svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments vēstī par brīnumaino maizes pavairošanu. Svētais tēvs uzsvēra, ka šis notikums mudina nekad nenovērst skatienu no Jēzus, kurš redz izsalkušos un aicina mācekļus atrisināt šo problēmu.

“Jēzus dāvā pūlim ne tikai savu vārdu, mierinājumu, pestīšanu, un beigās arī savu dzīvību. Viņš rūpējās arī par miesas barību. Un mēs, viņa mācekļi, nevaram rīkoties citādi. Tikai uzklausot cilvēku visvienkāršākās prasības un esot blakus viņu dzīves konkrētajās situācijās, mēs varam tikt sadzirdēti, kad runājam par augstākajām vērtībām.”

Dieva mīlestība pret cilvēci, kas ir izsalkusi pēc maizes, brīvības, taisnīguma, miera un žēlastības, nekad nemazinās, sacīja pāvests un piebilda, ka arī šodien Jēzus, pateicoties mums, saviem mācekļiem, ir dzīva, mierinājuma un mīlestības pilna klātbūtne pasaulē. Evaņģēlijs aicina mūs līdzdarboties un būt atvērtiem. Cik daudz brāļu un māsu sauc pēc palīdzības! Izsalkušo cilvēku priekšā mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi. Rūpes par nabagiem, vājiem, neaizsargātiem un sabiedrības atstumtajiem ir mūsu ticības kvalitātes rādītājs gan personīgā, gan kopienas līmenī.

Francisks skaidroja, ka pēc tam, kad ļaužu pūlis bija pabarots, Jēzus lika mācekļiem salasīt pāri palikušās drupatas, lai nekas nepaliek un neaiziet bojā. Pāvests aicināja aizdomāties, ko mēs darām ar ēdienu, kas paliek pāri. Izmetam? Svētais tēvs ieteica aprunāties ar saviem vecvecākiem, kuri pieredzēja smago pēckara laiku. “Pajautā, ko viņi darīja ar maizi, kas palika pāri? Nekad to nemet ārā! Ja nevari apēst pats dot tiem, kam nav maizes. Tas ir ne tikai padoms, bet arī aicinājums veikt sirdsapziņas izmeklēšanu: ko es daru ar ēdienu, kas paliek pāri?”