Pāvests un Austrumu Baznīcu patriarhi palaiž miera baložus Pāvests un Austrumu Baznīcu patriarhi palaiž miera baložus 

Pāvests Bari: miera panākšanas nosacījumi – stingra apņēmība un dialogs

Atbildot pāvesta uzaicinājumam, gandrīz puse Austrumu Baznīcu patriarhu, kā arī protestantu pārstāvji 7. jūlijā ieradās Bari, lai kopā lūgtos par mieru Tuvajos Austrumos, kur, kā uzsvēra Francisks, atrodas mūsu dvēseles saknes.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pirms kopīgās lūgšanas, kas notika Adrijas jūras krastā, katoliskās Baznīcas vadītājs teica uzrunu. "Mēs, kā svētceļnieki, ieradāmies Bari, kas ir uz Tuvajiem Austrumiem atvērtais logs", viņš sacīja, "un savās sirdīs paturam savas Baznīcas, tautas un tos daudzos ļaudis, kuri dzīvo lielās ciešanās. Mēs viņiem sakām: 'Mēs esam jums līdzās'."

Pār brīnišķīgo Tuvo Austrumu reģionu, kur atrodas mūsu dvēseles saknes, ir savilkušies biezi melni mākoņi – norādīja pāvests. Tas īpaši attiecas uz pēdējiem gadiem. Tur notiek kari, vardarbība un okupācijas. Tur valda iznīcība un pastāv dažādi fundamentālisma veidi. Tur notiek piespiedu migrācija. Kamēr tas viss notiek, daudzi vienkārši klusē vai pat paši ar savu līdzdalību rada šādu situāciju.

Uzrunā Svētais tēvs kārtējo reizi pievērsās arī kristiešu izceļošanas problēmai, atzīstot, ka pastāv risks, ka Tuvajos Austrumos var vispār nepalikt neviena kristieša. Tādā veidā tiktu "izkropļots" šī reģiona vaigs, jo Tuvie Austrumi bez kristiešiem nebūtu Tuvie Austrumi.

Pāvesta vizītes Bari diena iesākās ar lūgšanu par to, lai dievišķā gaisma kliedē pasaules tumsu. Francisks kopā ar patriarhiem pie Svētā Nikolaja aizdedza lampu ar vienu liesmu, kas simbolizē vienu Baznīcu. "Šodien mēs visi kopā gribam iedegt cerības liesmu", viņš sacīja. "Lai lampa, ko noliksim, būtu zīme gaismai, kas joprojām deg nakts tumsā". Kristieši, patiešām, ir pasaules gaisma – uzsvēra Svētais tēvs. Viņi ir gaisma ne vien tad, kad visapkārt ir viss gaišs, bet arī tad, kad tumšajos vēstures brīžos nenolaiž rokas un ar lūgšanas un mīlestības eļļu dzīvina cerības dakti. Viņi ir gaisma, jo, kad lūgšanā izstiepj savas rokas pretī debesīm un, nemeklējot savas intereses, pasniedz roku brālim, tad iedegas un spīd vienotības un miera Gara uguns.

Francisks aicināja visus izlūgt no Kunga mieru, ko šīs zemes varenajiem līdz šim vēl nav izdevies rast. "Lai no Nīlas līdz Jordānas ielejai un pāri tai (…) atskan Psalma vārdi: 'Miers tev!' (122, 8)", viņš sacīja, novēlot mieru visiem brāļiem, kuri cieš, visiem draugiem, neatkarīgi no viņu nacionālās vai reliģiskās piederības, un Jeruzalemei.

Mēs šodien nevaram atļauties un, kā Kaini, teikt: "Vai tad es esmu sava brāļa sargs?" (Rad 4, 9). "Vienaldzība nogalina", uzsvēra pāvests. "Mēs gribam būt balss un tādējādi stāties pretī šai nāvi nesošajai vienaldzībai. Mēs gribam izteikties to vietā, kuriem nav iespējams to darīt, kuri mirkst asarās. Jā, Tuvie Austrumi šodien mirkst asarās, cieš un klusē, kamēr daži, dzenoties pēc varas un bagātībām, mīda tos savām kājām. Par mazajiem, vienkāršajiem ļaudīm, par ievainotajiem – par viņiem, kuru pusē ir Dievs, mēs no visas sirds lūdzamies: 'Miers tev!'. Katra mierinājuma Dievs, kas atjauno salauztās sirdis un pārsien ievainojumus, uzklausi šodien mūsu lūgšanu", lūdzās pāvests Francisks.

Noslēdzot vizīti Bari, pāvests no Svētā Nikolaja bazilikas laukuma atgādināja, ka mieru var panākt tikai ar patiesu gribu ieklausīties otrā un dialogu. Citas alternatīvas tam nav. Mieru nevar panākt, mēģinot nodrošināt pamieru ar mūriem un spēka parādīšanu. Svarīgi, lai tie, kuru rokās ir vara, beigu beigās pieņem izšķirošu lēmumu kalpot mieram, bet nevis savām interesēm.

Pietiek dažiem kārtot rēķinus uz daudzo citu ādas! – sauca Francisks. Pietiek ar okupācijām, kas plosa tautas! Pietiek citiem gūt peļņu uz Tuvo Austrumu rēķina!

Svētais tēvs atgādināja, ka daudzu konfliktu pamatā ir fundamentālisms un fanātisms. Konflikti, kas tiek raisīti reliģijas vārdā, ir Dieva, kas ir miers, vārda zaimošana. Ar ieročiem nevar neuzturēt vardarbību. Mēs nevaram runāt par mieru, kamēr slepus turpinām ar steigu bruņoties. Tāpēc uz nāciju sirdsapziņas – īpaši uz varenāko nāciju sirdsapziņas – gulstas ļoti liela atbildība.

Uzrunā pāvests arī pieprasīja, lai visiem Tuvo Austrumu iedzīvotājiem tiktu dotas pilsonības tiesības. Jeruzaleme ir visu tautu pilsēta. Tā ir visu kristiešu, ebreju un musulmaņu svētā pilsēta. Tāpēc ir jāsargā tās statuss pāri visiem strīdiem un visām nesaskaņām. Francisks atgādināja, ka, lai panāktu stabilu un ilgtspējīgu mieru, izraēliešiem un palestīniešiem ir jāgrib un ir jāsēžas pie sarunu galda.

Noslēgumā Svētais tēvs novēlēja, lai cilvēce ieklausās bērnu kliedzienos. Bērnu, kuri apraud savas vardarbīgā nāvē bojāgājušās ģimenes, skaits Tuvajos Austrumos ir biedējošs. Lai Tuvie Austrumi ir nevis karu, bet miera šķirsts!

07 jūlijs 2018, 14:13