Francisks: Daudzi kristieši dzīvo tā, it kā Dieva nebūtu
Silvija Krivteža
Uzrunā Francisks uzsvēra, ka katrs kristietis ir aicināts stiprināt savas piederības Baznīcai apziņu un apliecināt to ar vārdiem un savu dzīves piemēru. Pāvests pieminēja māti Terēzi no Kalkutas. “Maza māsa, kurai neviens nedotu pat ne desmit santīmus, gāja pa ielām, lai aprūpētu nabagus un nodrošinātu mirstošajiem cienīgu nāvi. Šī maziņā klostermāsa caur lūgšanu un darbiem veica brīnumus! Viņa ir piemērs mūsdienu cilvēkiem. Arī mēs esam aicināti atvērt savu sirdi un prātu, lai spētu pieņemt Kristu, kas nāk mums pretī. Tam ir vajadzīga ticība. Ticības trūkums kavē Dieva žēlastības darbību”, uzsvēra Francisks.
Svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments vēstī par Jēzu, kurš sabata dienā māca ļaudis Nācaretes sinagogā. Pēc publiskās darbības uzsākšanas Jēzus ne reizi nebija apmeklējis savu dzimto pusi. Tagad Viņš ir atnācis. Tāpēc uz sinagogu steidzas pilsētas un apkārtējo ciemu iedzīvotāji, lai klausītos savas zemes dēla mācību, kas Galilejā un ārpus tās robežām bija izdaudzināts kā gudrs skolotājs un brīnumdarītājs. Tomēr tikšanās nenesa gaidītos panākumus. Evaņģēlists Marks sīki apraksta tās dienas notikumus. Nācaretes iedzīvotāji vispirms klausās un apbrīno Jēzu, bet vēlāk sāk apšaubīt, jautājot: “No kurienes tas Viņam? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota?” Tie ieļaunojās no Viņa. Nācaretes pilsētas iedzīvotāju acīs Viņš bija galdnieks, Marijas dēls, kuru redzēja augam. Tāpēc Jēzus viņiem saka: “Nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu tēviju”. Šie vārdi ir kļuvuši par sakāmvārdu.
Pāvests aicināja aizdomāties, kāpēc Jēzus tautiešu sirdīs apbrīna pārvēršas par neticību? Tāpēc, ka tie nespēja apvienot Viņa vienkāršo izcelsmi ar Viņa pašreizējām spējām. Nācaretes iedzīvotāji Jēzu uzskatīja par vienkāršu un nemācītu galdnieku, un bija pārsteigti par to, ka Viņš runā labāk par Rakstu mācītājiem un dara brīnumus. Tā vietā, lai pieņemtu, viņi ieļaunojas. Pēc viņu domām, Dievs ir pārāk liels un varens, lai runātu caur tik vienkāršu cilvēku! Tas ir Iemiesošanās skandāls! Dievs pieņem cilvēka veidolu, strādā ar cilvēka rokām, mīl ar cilvēka sirdi. Viņš ir viens no mums. Dieva Dēls sagrauj cilvēka izdomāto shēmu: nevis mācekļi mazgā Kungam kājas, bet Kungs tiem mazgā kājas. Tas kļuva par ieļaunojuma un neticības iemeslu ne tikai tolaik, bet katrā laikā, arī šodien, sacīja pāvests.
