Pētīt visumu arī ar ticības skatienu!

Inese Šteinerte - Vatikāns

Visuma izpēte cilvēkiem paver jaunus apvāršņus. Taču cilvēciskās zināšanas nevar sniegt atbildi uz visiem jautājumiem, ko kosmoss savā ārkārtējā lielumā uzdod ne tikai zinātnes pasaulei vien. Pāvests norādīja, ka gan ka zinātniekiem, gan ticīgajiem, vienmēr svarīgi ir atzīt, ka daudz ko nezinām. Taču tikpat svarīgi ir nesamierināties, paliekot ērtās gnosticisma pozīcijās. Gluži tāpat kā nevajadzētu domāt, ka varam zināt visu, ir jācenšas arī iemācīties un uzzināt vairāk.

Pāvests atzīmēja, ka aizvien pieaugot zināšanām par universu, pieaug arī vajadzība pēc informācijas plūsmas pārvaldīšanas, kas nāk no dažādiem avotiem. “Šī studiju metode var tikt uzmantota arī bezgalīgajā Internet pasaulē,” teica Francisks, vēršoties pie Astrofizikas skolas dalībniekiem. “Varbūt veids, kādā pārvaldāt tik milzīgu datu daudzumu, var dot cerību arī tiem, kas pasaulē jūtas Internet informātikas un sociālo mediju revolūcijas pārņemti?” jautāja pāvests. Zinātnieka uzdevums, tātad, ir “iet tālāk, lai uzzinātu vairāk”. Pāvests norādīja arī uz otru skatījumu attiecībā uz visumu:

“Ir otrs skatījums, proti, metafiziskais skatījums, kas atzīst visa Pirmo Cēloni, un kas ir apslēpts jebkādiem izmērīšanas instrumentiem. Un tad ir vēl viens skatījums – ticības skatījums, kas pieņem Atklāsmi. Harmonija starp šiem diviem zināšanu līmeņiem ved pie saprašanas un cerams, ka saprašana mūs atver Gudrībai.”

Atgādinot Dantes Aligjeri rakstīto Paradīzes dziesmā par to, ka “mīlestība ir tā, kas kustina sauli un zvaigznes”, pāvests novēlēja, lai arī Astrofizikas skolas dalībnieki savā darbā vadītos pēc mīlestības – mīlestības uz patiesību, mīlestības uz visumu, mīlestības citam pret citu.