Pāvests tiekas ar verbītu kongregācijas misionāriem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Verbīti – tā ir vīriešu reliģiskā kongregācija, kas dibināta 1875. gadā pēc svētā Arnolda Jansena ierosmes. Viņš vēlējās, lai kongregācijas locekļi kā misionāri darbotos visā pasaulē. Aicinot sekot savai harizmai, pāvests lika tiem iet pie cilvēkiem, kas ir “egoistisku interešu sabdarāti” un “atstāti savā varā”, lai nestu tiem Dieva klātbūtnes pieredzi, kurš “nāk, lai tos satiktu”.
Svētais tēvs aicināja īstenot Kalna svētību garu ar žēlsirdības darbiem, nest mieru un veicināt integrālu attīstību, mierināt un dāvāt cerības iemeslus tiem, kas cieš un ir noskumuši.
Pāvesta uzruna verbītiem balstījās uz trim aspektiem – uz uzticību, sludināšanu un brāļu mīlestību. Vispirms – uzticība. Francisks aicināja uzticēties Svētā Gara darbībai, atmest bailes, liecināt par Evaņģēlija prieku, kas dara laimīgus. Šī uzticība ik dienas ir jāatjauno ar Dieva Vārda klausīšanos un sakramentiem. Seko sludināšana. Francisks norādīja, ka būtiski ir sludināt Dieva Vārdu visiem cilvēkiem katrā laikā un vietā, izmantojot katru iespējamo līdzekli. Trešais aspekts – nepieciešamība dzīvot kā brāļiem savas kongregācijas ietvaros.
Bez tam, pāvests aicināja verbītus atcerēties divas lietas. Vispirms – savas saknes, kuras ir nepieciešams kopt un par kurām rūpēties. Otrkārt, Svētais tēvs rosināja padomāt par kapiem, taču ne jau skumjā šī vārda nozīmē, bet gan, lai atcerētos daudzos Dievišķā Vārda misionārus, kas atdusas tālās zemēs – Āfrikā, Āzijā, Amazonē. Atcerēties vēl jo vairāk tos, kuri ir miruši jauni, liekot uz spēles savu dzīvību.