Pāvests tiekas ar Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas pārstāvjiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests ar prieku atcerējās kopīgus brīžus pagājušajā gadā, kad ar luterāņiem tikās Lundā uz Reformācijas atceri. Pateicībā Dievam kopā tika konstatēts, ka 500 gadu vēsture, kurā netrūka ievainojumu, pēdējos 50 gados ir atstājusi vietu aizvien augošai kopībai. Pateicoties Svētā Gara darbībai, brālīgumam, Evaņģēlija loģikā balstītiem žestiem, kā arī caur oficiālu katoļu un luterāņu dialogu, ir bijis iespējams pārvarēt vecos aizspriedumus no abām pusēm.
Pāvests izteica pārliecību, ka kopīga Reformācijas atcere ir apliecinājusi, ka ekumenisms turpinās iezīmēt kristiešu gājumu. Tas aizvien kļūst par nepieciešamību un vēlēšanos, kā to rāda dažādas kopīgas lūgšanas un daudzās ekumeniskās tikšanās, kuras visā pasaulē notika pagājušajā gadā. Francisks aicināja vienmēr vadīties pēc lūgšanas, lai cilvēciskie plāni nebūtu tie, kas norāda ceļu, bet gan Svētais Gars. Viņš paver ceļu un apgaismo soļus, ko iet. Svētais mīlestības gars nevar nevest pa tuvākmīlestības ceļu.
“Kā kristieši, katoļi un luterāņi ir aicināti “mīlēt cits citu sirds vienkāršībā un sirsnībā,” jo “viņi ir atdzimuši ne no iznīcīgās sēklas, bet no neiznīcīgās, dzīvā un mūžam palicēja Dieva vārda,” (sal. 1 Pt 1,22-23). Pāvests piebilda, ka kristieši ir kopā aicināti arī atvieglināt brāļu ciešanas, daudzu apspiesto un ticības dēļ vajāto ciešanas. Tas ir aicinājums, kas ved pa konkrētākas un redzamākas vienotības ceļu.
Svētais tēvs aicināja atbalstīt citam citu gājumā, nepārstājot veikt arī teoloģisko dialogu, taču ne jau skrienot, lai ātrāk sasniegtu mērķi, bet gan pacietīgi ejot zem Dieva skatiena. Daži temati, tādi, kā Baznīca, Euharistija un ekleziālā kalpošana, prasa kopīgas punktuālas pārdomas. Ekumenisms prasa nebūt elitārs, bet iesaistīt cik vien iespējams daudz brāļu un māsu ticībā, augot kā mācekļu kopienai, kas lūdzas, mīl cits citu un sludina Labo Vēsti. Pāvests izteica pārliecību, ka uz šī pamata ekumeniskais dialogs, pateicoties Svētā Gara vadībai, palīdzēs augt kopīgā izpratnē par dievišķo atklāsmi, ko var padziļināt kopīgi pazīstot un mīlot Kungu Jēzu Kristu, jo “Viņā mājo miesā ietvertā dievības pilnība” (Kol 2,9) un “Dievam labpatika, ka visa pilnība mājotu Viņā, lai caur Viņu visu izlīdzinātu ar sevi” (Kol 1, 19-20).
Svētais tēvs lūdzās, lai Kungs pavada kristiešus, lai mēs būtu centrēti Viņā un drosmīgi misijā. Lai pastorālā gādība bagātina kalpojumu un tā dažādajās dimensijās ir piepildīta ar ekumenisko garu.
