Ekumeniskā lūgšana Pasaules Baznīcu padomes mītnē, Ženēvā Ekumeniskā lūgšana Pasaules Baznīcu padomes mītnē, Ženēvā 

Pāvests Ženēvā: iet ekumenisma ceļu nozīmē staigāt Garā

Ceturtdienas priekšpusdienā Ženēvas Ekumeniskajā centrā pāvests vadīja ekumenisko lūgšanu. Pasaules Baznīcu padomes mītnē valdīja priecīga un reizē sakopota gaisotne.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Lūgšanā piedalījās aptuveni 230 Pasaules Baznīcu padomes locekļi.  Tās laikā skanēja dažādu Baznīcu tradicionālās melodijas, tai skaitā, Āfrikas ritmi un austrumnieciskā stila mūzika, kā arī tika atskaņota Žēlsirdības Jubilejas gada himna. Homīlijā Francisks balstījās uz sv. Pāvila aicinājumu staigāt Svētā Gara vadībā. Viņš atgādināja, ka cilvēks ir būtne, kas visu dzīvi atrodas ceļā. Viņš nemitīgi iziet no turienes, kur atrodas – viņš atstāj mātes klēpi, viņš atstāj savu vecāku mājas, viņš atstāj citu aiz cita dažādus savas dzīves posmus. Svētais tēvs ar to gribēja pateikt, ka cilvēks nevar atrast savas dzīves jēgu sevī vien, bet, ka viņam ir nemitīgi jāmeklē kaut kas vairāk.

"Staigāšana" ir māksla. Tā prasa no mums pūliņus. Mums ik dienas ir vajadzīga liela pacietība un nemitīga vingrināšanās. Pāvests paskaidroja, ka mums ir vajadzīga drosme, lai atteiktos no lietām, kas sniedz tikai pārejošu jeb īslaicīgu drošību – no iluzoriska patvēruma meklēšanas. Dievs mūs uz to aicina jau no paša sākuma – viņš uzsvēra. To piedzīvoja Ābrahams, Mozus, Pēteris, Pāvils un daudzi citi Kunga draugi. Viņi gāja uz priekšu, bruņojušies tikai ar paļāvību uz Dievu. Vislabāko piemēru mums ir atstājis pats Jēzus, kurš, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet nokāpa mūsu vidū, lai staigātu kopā ar mums.

Francisks atgādināja, ka staigājot Garā, mēs varam sevi pasargāt no iekrišanas egoisma kārdinājumā. Pretējā gadījumā, padodoties egoismam, mēs pazaudējam no redzesloka savus ceļabiedrus un kļūstam par drudžainā patēriņa vergiem. Tātad, staigāt Garā nozīmē atmest pasaulīgumu – uzsvēra pāvests. Šis ceļš ved caur nemitīgu atgriešanos, caur sava domāšanas veida atjaunošanu, lai tas būtu saskaņots ar Dieva domāšanas veidu.

Šķelšanās kristiešu starpā notika tādēļ, ka bieži vien viņu kopienu dzīvē iefiltrējās pasaulīgā mentalitāte – ar nožēlu atzina Svētais tēvs. Nereti jautājums par savu interešu aizstāvību tika nostādīts augstāk par Jēzus Kristus sludināšanu. Šādos apstākļos Dieva un cilvēka ienaidniekam viegli izdevās mūs sašķelt, jo mēs gājām nevis Gara, bet pasaulīgajā virzienā.

Turpinot uzrunu, pāvests atgādināja, ka šodien ir šķīstīšanās laiks. Izpildot Jēzus vēlēšanos, mēs ejam ekumenisma ceļu. Ekumenisma centieni tikai tad vainagosies panākumiem, ja mēs iesim uz priekšu Gara vadībā, atmetot jebkādu noslēgšanos sevī un pašpietiekamību. Šajā ceļā no katra tiek prasīti upuri.

“Ekumenisms ir liels ar zaudējumiem saistīts darījums. Taču runa ir par zaudējumiem evaņģēliskā nozīmē, kā to noteica pats Jēzus: 'Ja kāds grib izglābt savu dzīvību, tas to pazaudēs, bet ja kāds to manis dēļ pazaudēs, tas to izglābs'.”

Glābt to, kas ir mūsu, nozīmē staigāt, vadoties pēc miesas, bet zaudēt, sekojot Jēzum, nozīmē staigāt Garā – skaidroja Svētais tēvs. Tāpēc ir jāatsakās izmanot ekumenisko kustību kā instrumentu savu interešu aizstāvībai. Mēs jau tagad varam staigāt Garā, lūdzoties, evaņģelizējot un kopīgi kalpojot. Tas ir iespējams un tā ir Dievam patīkama lieta.

"Lai krusts kalpo mums par ceļa orientieri, jo pie tā Jēzus jau sagrāva sašķeltības mūri un uzvarēja ienaidnieku. Pateicoties krustam, mēs saprotam, ka, neskatoties uz saviem vājumiem, nekas nekad nespēs mūs šķirt no Viņa mīlestības", sacīja Francisks.

21 jūnijs 2018, 15:11