2018. gada 13. jūnija vispārējā audience 2018. gada 13. jūnija vispārējā audience 

Cilvēka brieduma pazīme – spēja pieņemt savus ierobežojumus

Trešdienas, 13. jūnija, vispārējās audiences laikā pāvests iesāka jaunu katehēžu ciklu par baušļiem. Mēs visi gribam dzīvot piepildītu dzīvi – viņš sacīja. Taču kā tas iespējams? Francisks norādīja, ka mūsu lielākais ienaidnieks ir nevis konkrētās problēmas, bet remdenums un bailes rīkoties.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot savu uzrunu, pāvests atgādināja, ka šodien Baznīca atzīmē sv. Antonija no Padujas liturģiskās piemiņas dienu. Šis 12. gs. Portugālē dzimušais priesteris – pazemības un lēnprātības paraugs – ir iemantojis brīnumdarītāja slavu. Ticīgā tauta viņu mīl un godina arī Latvijā. "Kuru no jums sauc Antonijs?", jautāja Francisks, pamudinot visus Svētā Pētera laukumā sapulcējušos audiences dalībniekus sveikt ar aplausiem tos, kuri nes Antonija vārdu.

Remdenums – vislielākais ienaidnieks

"Cilvēks kļūst nobriedis, pieaudzis tad, kad sāk pieņemt savus ierobežojumus, kad apzinās, kā viņam trūkst", uzsvēra Svētais tēvs, ievadot ar baušļiem saistīto tematu. Jauno tematu viņš iesāka ar Evaņģēlija līdzībā par bagāto jaunekli izvirzīto jautājumu: "Ko man darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?" (sal. Mk 10, 17-21). Tas ir eksistenciāls jautājums, kas skar mūs visus. Mēs visi ilgojamies dzīvot piepildītu dzīvi, kurai nebūtu gala. Kā piepildīt šīs ilgas? Kāds būtu ejamais ceļš? Ko darīt, lai es būtu laimīgs? Daudzi jaunieši patiešām grib dzīvot cēli, bet kādā brīdī vienkārši iznīcina savu dzīvi, bēgot ilūziju pasaulē. Vēršoties īpaši pie jauniešiem, Francisks aicināja sargāties no remdenuma.

“Mūsu vislielākais ienaidnieks ir nevis konkrētās problēmas – lai cik tās būtu nopietnas un dramatiskas, bet – remdenums un bailes kaut ko darīt. Vai remdenam jaunietim ir nākotne? Nē! Viņš paliek uz vietas, neattīstās, viņam nebūs panākumu. Tie jaunieši, kuri no visa baidās, netiek uz priekšu. Lai kaut ko sasniegtu, ir jādzīvo, ir pazemīgi un drosmīgi jāiet uz priekšu.”

Pāvests atgādināja, ka mums jālūdz Debesu Tēvs, lai Viņš dod mūsdienu jauniešiem veselīgu iekšējo nemieru, lai tie neapmierinātos ar tādu dzīvi, kurai pietrūkst skaistuma un krāšņuma. Ja jaunieši neslāps pēc autentiskas dzīves, kur tad nonāks cilvēce? – jautāja Francisks.

Jēzus nepiedāvā surogātus

Jautājums, ko uzdeva bagātais jauneklis, patiesībā, nomoka visus. Tas ir jautājums par laimi. Jēzus atbild "Tu baušļus zini" un citē daļu no Dekaloga. Viņam ir pedagoģiska pieeja. Šajā sakarā pāvests jautāja, kā notiek pāreja no jaunības uz briedumu?

“Par cilvēka briedumu liecina viņa spēja pieņemt savus ierobežojumus.”

Mēs kļūstam pieauguši, kad apzināmies, kā mums trūkst (sal. Mk 10, 21). Bagātais jauneklis, kurš izpildīja visus baušļus, juta, ka kaut kā viņam vēl pietrūkst. Mūsu dzīve ir vērtīga – uzsvēra Svētais tēvs. Tomēr ir kāda patiesība, ko cilvēks pēdējo gadsimtu laikā nereti noliedz, izraisot traģiskas sekas. Tā ir patiesība par saviem ierobežojumiem.

Jēzus saka: "Nedomājiet, ka es atnācu atcelt baušļus un praviešus: Es neatnācu atcelt, bet izpildīt" (Mt 5, 17). Pāvests paskaidroja, ka Jēzus mums dāvā piepildījumu. Bagātajam jauneklim vajadzēja tikai pārlekt pār slieksni, un viņam pavērtos iespēja  izbeigt dzīvot tikai no sevis, saviem darbiem un saviem labumiem. Būsim uzmanīgi! Jēzus neprasa, lai viņš dzīvotu nabadzīgi! Jēzus viņam piedāvā bagātību – īsto bagātību! "Viena tev trūkst: ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man!" (Mk 10, 21).

Ja kādam būtu iespēja izvēlēties starp oriģinālu un kopiju, kurš izvēlētos kopiju? – jautāja Francisks. Lūk, izaicinājums – atrast dzīves oriģinālu.

“Jēzus piedāvā nevis surogātus, bet īstu dzīvību, īstu mīlestību, īstu bagātību!”

Kā gan jaunieši lai mums ticībā seko, ja mēs nedodam tiem iespēju saskatīt, ka izvēlamies to, kas ir oriģināls? Kā lai viņi mūs atdarina, ja mēs esam atkarīgi no dažādiem surogātiem? Pāvests atgādināja, ka ir briesmīgi redzēt mērenus kristiešus, kuri attīstās līdz zināmai pakāpei un tad apstājas un dzīvo ar noslēgtu sirdi.

Baušļi ir durvis uz patieso dzīvi

Lai mēs varētu iet tālāk un dziļāk, ir vajadzīgs labs piemērs. Sv. Ignācijs runāja par "magis", par "uguni, par dedzīgu rīcību, lai sapurinātu iemigušos". Ceļš, kas ved pie tā, kas trūkst, ved caur to, kas jau ir. Jēzus nenāca atcelt likumu un praviešus, bet – piepildīt. Lai mēs nonāktu pie tā, "kas trūkst", jāsāk ar dzīves īstenību. Lai atvērtos ārkārtējai realitātei, jāsāk ar parastās ikdienas dzīves izzināšanu. "Magis" nozīmē "vairāk". Tas pamudināja sv. Ignāciju sākt izvērtēt, kā dažādi procesi reāli ietekmē cilvēku ticības dzīvi un kādu iespaidu tie atstāj uz taisnīguma praktizēšanu, žēlsirdību un tuvākmīlestību.

Noslēgumā pāvests paskaidroja, ka nākošajās katehēzēs, turoties pie rokas Jēzum, tiks aplūkoti jau savā laikā Mozum dotie baušļi, lai tādā veidā no jaunības ilūzijām pārietu pie īstās mantas, kas ir debesīs. "Katrā no šiem senajiem un gudrības pilnajiem likumiem mēs atklāsim Kunga Jēzus atvērtās Debesu Tēva durvis, kas ved uz patieso dzīvi. Tā ir Viņa dzīve. Tā ir Dieva bērnu dzīve", teica Francisks.

Photogallery

Skaistākie vispārējās audiences mirkļi
13 jūnijs 2018, 16:05