Beta versija

Cerca

VaticanNews
VATICAN-POPE-AUDIENCE-RELIGION Pāvests. Trešdienas vispārējā audience  (AFP or licensors)

Saņemt Svēto Garu, lai dotu to citiem

“Saņemt, lai dotu” – ar šādu vadmotīvu sākās pāvesta katehēzes mācība trešdienas vispārējā audiencē 6. jūnijā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Kad bīskaps svaida ar eļļu, viņš saka: “Saņemiet Svēto Garu, kas jums ir dots!” Šis Gars ienāk mūsos, lai nestu augļus, un lai mēs to varētu dot tālāk citiem. “Saņemt, lai dotu – nekad nesaņemt tāpēc, lai noglabātu sevī, tā, it kā mūsu dvēsele būtu noliktava,” teica pāvests.

Turpinot katehēzi par Iestiprināšanas sakramentu, Francisks aplūkoja tos efektus, ko Svētais Gars nobriedina iestiprinātajos, liekot tiem kļūt par dāvanu citiem. “Mēs neesam centrs, bet esam Svētā Gara instrumenti priekš citiem,” sacīja Francisks. Piepildot kristītajos līdzību Kristum, Iestiprināšana tos spēcīgāk vieno citu ar citu kā dzīvos Baznīcas mistiskās miesas locekļus. Baznīcas sūtība pasaulē norit ar visu to cilvēku devumu, kuri sastāda tās daļu. Svētais tēvs skaidroja:

“Kāds domā, ka Baznīcā ir saimnieki: pāvests, bīskapi, priesteri un tad strādnieki, jeb citi. Taču, nē! Baznīca esam mēs visi, visi! Un mums visiem ir atbildība svētdarīt citam citu, rūpēties par citiem. Baznīca – tie esam mēs. Visi! Katram ir savs darbs Baznīcā, bet Baznīca ir visi”.

Francisks aicināja domāt par Baznīcu kā par dzīvu organismu, ko sastāda cilvēki, kurus pazīstam un ar kuriem ejam kopā, nevis kā par abstraktu un tālu realitāti. Nē, Baznīca esam mēs, kas ejam, Baznīca esam mēs, kas šodien pulcējamies laukumā. Mēs – tie esam Baznīca. Mēs visi! Iestiprināšana saista ar universālo Baznīcu, tā saista visus, kas ir izkaisīti pasaulē, aktīvi iesaistot iestiprinātos tai vietējā Baznīcā, kurai tie pieder, un kuru vada bīskaps, kas ir apustuļu pēctecis.

Tāpēc tieši bīskaps ir Iestiprināšanas sakramenta administrētājs, jo viņš šo iestiprināto iesaista Baznīcā. Latīņu rita Baznīcā, kurā šo sakramentu parasti piešķir bīskaps, tiek izcelta viņa spēja ciešāk vienot Baznīcu ar tās apustuliskajiem pirmsākumiem un to cilvēku sūtību liecināt par Kristu, kuri sakramentu saņem (sal. Katoliskās Baznīcas katehisms, 1313).

Svarīga šīs ekleziālās inkorporācijas zīme ir miera zīme, līdz ar kuru noslēdzas svaidīšanas rits. Bīskaps katram iestiprināmajam saka: “Miers ir ar tevi”. Šie vārdi, kas atgādina par Kristus sveicienu mācekļiem Lieldienu vakarā, “nozīmē un pauž Baznīcai raksturīgo vienotību ar bīskapu un ar visiem ticīgajiem” (turpat, 1301). Pāvests teica:

“Iestiprināšanā mēs saņemam Svēto Garu un mieru: to mieru, kas mums ir jādod citiem. Bet, padomāsim: lai katrs padomā, piemēram, par savu draudzes kopienu. Ir Iestiprināšanas sakramenta ceremonija, pēc kuras sniedzam miera zīmi. Bīskaps to sniedz sakramenta saņēmējam un tad, Svētās Mises laikā, mēs to sniedzam cits citam. Tas nozīmē harmoniju, nozīmē tuvākmīlestību. Bet, kas notiek vēlāk? Mēs izejam no baznīcas un sākam aprunāt citus, “papļāpāt” par citiem. Sākam tenkot. Bet tenkas nozīmē karus. Un tas neder! Ja esam saņēmuši miera zīmi Svētā Gara spēkā, tad mums ir jābūt miera vīriešiem un sievietēm, nevis jāiet ar savu mēli tur, kur nevajag iet, iznīcinot mieru, ko ir devis Svētais Gars.”

Iestiprināšanas sakramentu saņemam tikai vienu reizi, bet garīgais dinamisms, ko dod svaidīšana, saglabājas laikā. Mēs nekad nebeigsim piepildīt sūtību visur izstarot labo svētas dzīves smaržu, kas iedvesmu gūst no Evaņģēlija pievilcīgās vienkāršības. Neviens nesaņem Iestiprināšanu tikai pats sev. Tā ir dāvana, lai to vienmēr dotu citiem, lai sadarbotos citu garīgās izaugsmes labā. Tikai atveroties un izejot no sevis, lai satiktu brāļus, varam augt patiešām, nevis iedomāties, ka augam. Ja saņemam dāvanu no Dieva, tā ir jādod. Dāvanu nedrīkst aprakt egoistisku motīvu dēļ, kā tas tika izdarīts ar talentu Evaņģēlija līdzībā (sal Mt 25, 14-30).

“Arī sēkla, ko turam rokā, ir jāliek nevis skapī, bet ir jāiesēj. Visa dzīve ir jāsēj, lai tā nestu augļus un lai tie pavairotos. Svētā Gara dāvana ir jādod kopienai.”

Pāvests aicināja iestiprinātos “neieslodzīt” Svēto Garu, nepretoties Vējam, kurš pūš, lai palīdzētu mums staigāt brīviem, nenodzēst kvēlojošo tuvākmīlestības Uguni, kas liek dzīvot dzīvi Dievam un brāļiem. Francisks novēlēja, lai Svētais Gars mums piešķir apustulisko drosmi sludināt Evaņģēliju ar darbiem un vārdiem visiem, kurus satiekam savā ceļā. Katehēzes mācības noslēgumā viņš piekodināja:

“Ar darbiem un vārdiem, bet ar labiem vārdiem – ar tiem vārdiem, kas palīdz augt. Nē tenku vārdiem, kas iznīcina! Lūdzu, kad iziesiet, kad iziesiet no baznīcas, acerieties, ka miers, ko saņēmāt, ir, lai dotu to citiem, nevis, lai iznīcinātu ar tenkām. Lūdzu, to neaizmirstiet!”

06 jūnijs 2018, 15:15