Velns šķeļ, bet Dievs vieno
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Runājot par Kristības sakramenta centrālajiem ritiem, pāvests vispirms pievērsās ūdenim. Pat ja ūdens var kļūt par nāves
cēloni, tas tomēr ir mūsu dzīvības vitālais elements. Ūdens dzīvina, mazgā un attīra. Bībele izmanto šo dabisko un visiem labi pazīstamo simbolu, lai aprakstītu Dieva darbību un Viņa apsolījumu īstenošanos – skaidroja Francisks. Tomēr ūdenim pašam par sevi nepiemīt spēks atbrīvot cilvēku no grēkiem – viņš uzsvēra. Tāpēc Baznīca piesauc Svēto Garu, lai Viņš dara svētu Kristības ūdeni, un lai tie, "kuri tanī tiks kristīti, tiktu apbedīti līdz ar Kristu Viņa nāvē un kopā ar Viņu augšāmceltos mūžīgajai dzīvei". Svētības lūgšanā ir teikts, ka Dievs sagatavo ūdeni, lai tas kļūtu par "Kristības zīmi". Tad šai ūdenī Svētā Gara spēkā Baznīca kristī gan pieaugušos, gan arī bērnus.
Francisks piebilda, ka velns mūs vienmēr šķeļ, bet Dievs vieno. Dievs mūs vieno kā kopienu. Viņš pulcina ļaudis un veido vienu tautu. No tā izriet, ka nav iespējams pievērsties Kristum, ja izvirzām kaut kādus nosacījumus. Lai es varētu būt patiesi vienots ar Kristu un citiem cilvēkiem, man ir jāatraisās no dažām saitēm. "Vai nu tev ir labi ar Dievu, vai nu tev ir labi ar velnu", teica pāvests. Tāpēc Kristības sakramenta saņemšanas brīdī atsakāmies no ļaunā un apliecinām ticību Dievam, tādējādi, sadedzinot tiltus un uzsākot jaunas dzīves ceļu kopā ar Kristu.
Svētais tēvs skaidroja, ka atbilde uz jautājumu, vai jūs atsakāties no sātana, visiem viņa darbiem un kārdinājumiem, tiek sniegta pirmajā personā. Mēs sakām: "Es atsakos". Arī ticība tiek apliecināta pirmajā personā: "Es ticu". Tā ir izvēle, ko jāīsteno caur konkrētiem paļāvības uz Dievu žestiem, un tā ir Kristības pamatā. Ticības akts saistās ar pūliņiem, un Kristībā saņemsim spēku palikt neatlaidīgiem un uzticīgiem dažādos dzīves pārbaudījumos. Kristīgajā dzīvē neesam pasargāti no kārdinājumiem. Mums ir jābūt gataviem cīņai. Taču Svētais Gars dod spēku, lai uzvarētu un pastāvētu labajā – norādīja pāvests.
Katehēzes noslēgumā viņš ieteica, lai mēs katru reizi, kad, ejot baznīcā, iemērcam savus pirkstus svētītajā ūdenī un apzīmējam sevi ar krusta zīmi, ar prieku un pateicību pieminam saņemto Kristību. Viņš mudināja atjaunot savu "Āmen", tas ir, apliecināt, "es esmu priecīgs" par to, ka varu dzīvot Svētās Trīsvienības mīlestībā.
Uzrunājot poļu svētceļniekus, Francisks īpaši sveica Polijas Caritas delegāciju un dažus jauniešus no Sīrijas, kuri kopā ieradās Romā ar speciālu autobusu, iniciatīvas "Jauniešu Caritas mobilā vēstniecība" ietvarā. Tās mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību nabadzīgo ļaužu problēmām, veicināt jauniešu vidū brīvprātīgo darbību un sniegt palīdzību karā cietušajiem Sīrijas iedzīvotājiem. "Lūdzieties par mieru pasaulē un, īpaši – par mieru Tuvajos Austrumos un Sīrijā", mudināja pāvests.
