Medmāsas un medbrāļi parādīja īstu varonību
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Iesākot dievkalpojumu, Svētais tēvs sacīja:
Šodien ir Māsu diena. Vakar es nosūtīju vēstījumu. Šodien lūgsimies par medbrāļiem un medmāsām, vīriešiem, sievietēm, puišiem un meitenēm, kas strādā šajā profesijā, kas ir vairāk nekā profesija, kas ir aicinājums, veltīšanās. Lai Kungs viņus svētī. Šajā pandēmijas laikā viņi atstāja varonības priekšzīmi un daži atdeva savu dzīvību. Lūgsimies par medmāsām un medbrāļiem.
Homīlijā pāvests pievērsās šīs dienas Evaņģēlijam (sal. Jņ 14, 27-31), kurā Jēzus saka saviem mācekļiem: “Es jums atstāju mieru, Es jums dodu savu mieru; ne tā, kā pasaule dod, Es jums dodu. Lai jūsu sirdis neuztraucas un lai nebīstas!”
Jēzus pirms savas aiziešanas dāvā miera dāvanu – sacīja Francisks. Runa nav par mieru visā pasaulē, par mieru bez kariem, pēc kā mēs tik ļoti tiecamies, bet – par sirdsmieru. Kungs to dod ne tā, kā to dod pasaule. Pasaule tev dod mieru kā kaut ko tev piederošu, kā kaut ko, kas tevi izolē no citiem. Tas ir tavs ieguvums, un tu noslēdzies šajā mierā. Tu esi mierīgs, laimīgs un apmierināts, bet arī kļūsti “iemidzināts” un nejūtīgs – skaidroja pāvests. Tas ir egoistisks, neauglīgs un pārejošs miers, kas tev “maksā”, jo, lai to iegūtu, tev visu laiku jāmeklē atbilstoši veidi un līdzekļi.
Turpretī Jēzus miers tev liek atrasties kustībā, neļauj tev noslēgties sevī, liek iziet pretī citiem, veidot komunikāciju ar citiem. Jēzus dod savu mieru par brīvu. Tā ir auglīga dāvana, pateicoties kurai tu visu laiku ej uz priekšu. Jēzus miers ir atvērts paradīzei.
Kur es atrodu mieru? Vai es to meklēju materiālajās lietās, labklājībā vai Kungā? Vai man par to ir jāmaksā, vai saņemu to par velti no Kunga? Vai es gribu būt par miera nesēju citiem? – jautāja pāvests.
Ja es spēju saglabāt mieru pat grūtos brīžos, tad tas ir Dieva miers, kas ir cerības pilns miers un ir vērsts uz debesīm. Miers, ko mums sniedz Jēzus, aptver šodienu un ir vērsts uz rītdienu. Ja mūsos ir Jēzus miers, mēs piedzīvojam paradīzi jau šīs zemes virsū. Tā nav “anestēzija”, kā tas ir ar pasaulīgo mieru. Kad “anestēzijas” deva beidzas, tu meklē citu un tad atkal citu. Jēzus miers ir definitīvs, auglīgs un “lipīgs” miers. Tur nav nekāda sakara ar narcismu, ar skatīšanos tikai uz sevi, jo tas ir vērsts uz Kungu. Lai Kungs mums dod šo mieru, kas paver durvis cerībai, ļauj veidot savstarpējas saites un ir vērsts uz mūžīgu pastāvēšanu debesu valstībā – noslēgumā lūdzās Francisks.
