Pāvests lūdzas, lai šajā klusajā laikā iemācāmies klausīties
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Iesākot dievkalpojumu, Francisks pievērsās šī karantīnas laika vienam no “plusiem”, tas ir, iespējai gūt labumu no klusuma, kāds valda šajā laikā. Svētais tēvs sacīja:
Šajā laikā valda liels klusums. Klusumu var arī sadzirdēt. Lai šis klusums, kas mūsu ierastajā dzīvē ir kaut kas jauns, māca mūs klausīties, palīdz mums pieaugt ieklausīšanās spējā. Lūgsimies par to.
Homīlijā pāvests komentēja pirmo lasījumu no Apustuļu darbu grāmatas (sal. 4, 32-37). Tajā aprakstīta pirmās kristiešu kopienas dzīve. “Visiem bija viena sirds un viens gars. Un neviens no viņiem nesauca par savu to, kas viņam piederēja, bet viss viņiem bija kopīgs. Viņu starpā nebija arī neviena, kas ciestu trūkumu.”
Francisks paskaidroja, ka Svētais Gars dara šos brīnumus. Pirmā ticīgo kopiena ir paraugs, ideāls, zīme tam, ko var paveikt Svētais Gars, ja esam Viņam atvērti un paklausīgi. Svētais Gars ir harmonijas avots – uzsvēra pāvests. Pēc tam rodas problēmas un šķelšanās. Francisks norādīja uz trīs nesaskaņu iemesliem. Pirmais – nauda. Alkatības rezultātā tiek diskriminēti nabagi. Nauda šķeļ kopienu, Baznīcu. Dažreiz pat aiz doktrinālām novirzēm slēpjas nauda. Turpretī nabadzība ir “kopienas māte”. Daudzās ģimenēs rodas nesaskaņas un šķelšanās mantojuma dēļ. Otrais iemesls ir lepnība, doma, ka esam labāki par citiem, un plātīšanās. Trešais iemesls – tenkas. Mēs padodamies ļaunā gara kārdinājumam un aprunājam citus. Taču Gars nāk mums palīgā, lai izglābtu mūs no šiem pasaulīgajiem kārdinājumiem.
Noslēgumā pāvests aicināja lūgties, lai mēs būtu paklausīgi Svētajam Garam, lai Viņš varētu pārveidot mūsu sirdis un mūsu kopienas, ka tajās valdītu harmonija.
