Kā saņemt grēku piedošanu, ja nav iespējams satikties ar priesteri?
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Dievkalpojuma laikā Svētais tēvs atgādināja, cik milzīgu darbu šajā laikā veic ārsti un pārējie veselības aprūpes darbinieki. Kā zinām, koronavīrusa slimības visvairāk skartais apgabals ir Ziemeļitālija. Viņš sacīja:
Vakar es saņēmu ziņu no kāda bergamiešu priestera, kurš lūdza lūgties par Bergamo, Treviljo, Brešas un Kremonas ārstiem, kuri ar savu darbu ir nonākuši līdz galējai robežai. Lai palīdzētu saslimušajiem un glābtu citu dzīvību, viņi atdod savu dzīvību. Lūgsimies arī par valdībām. Viņām nav viegli šai laikā tikt galā un bieži vien nākas ciest no nesapratnes. Vai tie būtu ārsti, slimnīcu personās, brīvprātīgie vai valdības – šajā laikā viņi ir kolonnas, kas atbalsta mūs, lai mēs ietu uz priekšu, un aizstāv mūs šajā krīzes momentā. Lūgsimies par viņiem.
Komentējot pirmo lasījumu no pravieša Oseja grāmatas (sal. Os 14, 2-10), pāvests mudināja ticīgos vērsties pie Dieva nevis kā pie tiesneša, bet labā Tēva, kurš mūs mīl un vienmēr mums piedod. “Dievs ir tavs tētis”, viņš uzsvēra. “Atgriezies mājās, klausies, nāc!” “Atgriezies, Izraēl, pie Kunga, sava Dieva!” Līdzībā par pazudušo dēlu teikts, ka tēvs ieraudzīja savu dēlu jau no tālienes. Viņš ieraudzīja tāpēc, ka viņu gaidīja. “Atgriezies pie sava tēta, atgriezies pie sava Tēva. Viņš tevi gaida”, mudināja Francisks. Dievs mūs uzrunā ar lielu maigumu. Lielais gavēnis ir īpaši piemērots laiks tam, lai mēs ielūkotos sevī un atcerētos par savu Tēvu vai atgrieztos pie Viņa.
Mums varbūt ir kauns, jo esam darījuši daudz slikta, esam sastrādājuši visādas muļķības, taču Kungs mūs vienalga gaida. “Atgriezies, es tevi dziedināšu no tavas neuzticības, tevi bezgalīgi mīlēšu, tāpēc ka manas dusmas ir attālinājušās.” Pāvests vēlreiz atgādināja, ka maigais Dievs mūs gaida, ka viņš mūs dziedinās no daudziem jo daudziem dzīves ievainojumiem, no daudziem nedarbiem, ko esam pastrādājuši. Un tādi ir katram no mums.
Atgriezties pie Dieva nozīmē mesties tēva apskāvienos. Viņš ir spējīgs mūs pārveidot, izmainīt mūsu sirdi. Viņš tikai grib, lai mēs spertu pirmo soli – atgrieztos, lai mēs atgrieztos mājās.
Gavēnī vienmēr fokusējamies uz šo sirds atgriešanos, kas parasti redzami izpaužas caur iešanu pie grēksūdzes. Tas ir brīdis, kad ļaujamies, lai Dievs mūs attīra, padara mūs atkal baltus, šķīstī mūs un ietver savos apskāvienos.
Homīlijas turpinājumā Francisks, atsaucoties uz Katoliskās Baznīcas katehisma mācību (sal. 1451., 1452. n.), paskaidroja, kā varam saņemt no Dieva piedošanu par saviem grēkiem, kad nav iespējams nokļūt pie priestera. Viņš atzina, ka, tuvojoties Lieldienām, daudzi parasti iet pie grēksūdzes, lai atjaunotu draudzības saikni ar Dievu. Cilvēki vēlas atrast sirdsmieru, grib krist Debesu Tēva apskāvienos. Bet kā to izdarīt un kur satikt priesteri, ja nav iespējams iziet no mājām? Šajā sakarā pāvests ieteica rīkoties sekojoši:
Svētais tēvs piebilda, ka, saskaņā ar katehisma mācību, pat ja tuvumā nav priestera, mēs varam tuvoties Dievam un saņemt no Viņa piedošanu. Un šis ir īstais brīdis, lai to darītu. Ja no visas sirds lūgsimies grēku nožēlas lūgšanu, tad mūsu dvēsele kļūs balta kā sniegs. “Būtu labi”, teica pāvests, “ja šodien mūsu ausīs skanētu šis ‘atgriezies’, ‘atgriezies pie sava tēta, atgriezies pie sava tēva’. Viņš tevi gaida un sarīkos tev svinības.”
